Dzimtsarakstu nodaļa pieder pie tiesību aizsardzības institūcijām. Par to dibināšanas datumu uzskata 1921. gada 18. februāri, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”. Tajā teikts, ka “civilstāvokļu aktu reģistrāciju pārzin laicīgas iestādes, kuras sauc par dzimtsarakstu nodaļām”. Līdz tam laulības, dzimšanas un miršanas gadījumus reģistrēja tikai baznīcās.
1922. gada 1. jūnijā Krāslavas miestā tika nodibināta dzimtsarakstu nodaļa, Krāslavas pagastā - 1922. gada 15. jūnijā, Kaplavas (Bornes) - 1922. gadā, Piedrujas (Indras) - 1923. gada 1. jūlijā, Skaistas (Izabelinas) -1926. gada 15.janvārī, Pustiņas (Robežnieku) 1926.gada 1. februārī, Aulejas - 1926. gada 1. aprīlī, Izvaltas - 1929. gada 20. janvārī, Asūnes pagasta dzimtsaraksti izveidojās 1928. gada 1. oktobrī, Bukmuižas (Ezernieku) - 1923. gada 23. maijā, Dagdas - 1922. gada 1. jūnijā, Kapiņu (Kastuļinas) - 1929. gada 1. janvārī, Andrupenes - 1922. gada 1. septembrī, Šķaunes - 1922. gada 1. augustā.
Krāslavas rajons izveidots 1949. gada 31. decembrī, attiecīgi izveidota Krāslavas rajona dzimtsarakstu nodaļa, kura pastāvēja līdz 1993. gada 31. decembrim. 1994. gada 1. janvārī visās pašvaldībās tika nodibinātas dzimtsarakstu nodaļas.
2002. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētas un Krāslavas pagastam, tika izveidota Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļa.
Ar 2009. gada 31. decembri Krāslavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļa.
Nodaļas arhīvā glabājas dzimtsarakstu dokumenti no 1920. gada.