Simbolika

Krāslavas novada ģerbonis apstiprināts 2012. gadā. Tā autori ir mākslinieki Silva Linarte un Andris Pudāns.
Krāslavas novada ģerbonī attēlots – vienā pusē deviņreiz dalīts ar zeltu un melnu, otrā pusē – sarkanā laukā zelta bīskapa zizlis.
Krāslavas vēsture ir dziļi saistīta ar grāfu Plāteru vārdu un no grāfu BroelPlāteru dzimtas ģerboņa Krāslavas novada ģerbonim aizgūtas 5 zelta joslas uz melna fona, ar to raksturojot 5 starus, kas iet cauri tumsai un nes gaismu, cerību. Zelta krāsa ģerbonī simbolizē kristīgo ticību, pārticību. Savukārt scepteris (zizlis) uzskatāms par vienu no senākajiem varas simboliem.

Krāslavas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gadā. Ģerboņa vairoga zilajā laukā peldošs sudraba burukuģis ar pieciem airiem, kas simbolizē Krāslavas novada multinacionālo vidi – piecas iedzīvotāju tautības – latviešus, krievus, baltkrievus, poļus un ebrejus, kas gadsimtu gaitā dzīvoja Krāslavā un tās novadā ir mācījušies sadzīvot, pieņemot atšķirīgo un meklējot kopīgo, ar savu kultūru bagātinājuši viens otru, tā veidojot īpašu tautu toleranci.

Dagdas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1997. gadā. Ģerbonī uz zelta fona attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs Fēnikss – teiksmains putns. Tam piemitusi spēja vecumā sadegt savā ligzdā, pēc tam no jauna atdzimt no pelniem. Fēnikss ir nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols. Ģerboņa augšējā kreisajā stūri melns trīslapu krusts. Krusts ir kristiešu reliģijas simbols.

• Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Par Krāslavas novada simboliku”