Publicēts: 05.05.2022.
Apvienotā Krāslavas novada galvenie rādītāji
|
Novada nosaukums / Raksturojošie rādītāji |
Krāslavas novads |
Dagdas novads |
Aglonas novads |
Aglonas novada Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagasti |
Krāslavas novads (no 2021. gada jūlija) |
|
Teritoriālo vienību skaits un struktūra |
Krāslavas pilsēta un 11 pagasti |
Dagdas pilsēta un 10 pagasti |
4 pagasti |
3 pagasti |
Krāslava Dagda 24 pagasti |
|
Administratīvie centri |
Krāslava |
Dagda |
Aglonas ciems |
Krāslava |
|
|
Teritorijas platība (CSP dati) |
1 079 km² |
949 km2 |
393 km² |
261 km² |
2289 km2 |
|
Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2021. (PMLP Iedzīvotāju reģistra dati) |
15 132 |
6 903 |
3 291 |
1 589 |
23 624 |
|
Iedzīvotāju blīvums cilv./km² |
14,00 |
7,30 |
8,40 |
6,10 |
27,4 |
|
Bezdarba līmenis uz 01.01.2021. (NVA dati) |
12,10 |
13,20 |
14,30 |
- |
x |
|
Reģistrēto bezdarbnieku skaits uz 01.01.2021. (NVA dati) |
1 002 |
545 |
279 |
- |
x |
|
Budžeta ieņēmumi 2020.gadā,EUR (FM dati) |
23 906 505 |
12 408 840 |
4 569 436 |
- |
x |
|
Budžeta izdevumi 2020.gadā,EUR (FM dati) |
24 096 653 |
11 743 974 |
5 336 780 |
- |
x |
|
Izlīdzinātie ieņēmumi PFI 2020.gadā, EUR |
11 309 083 |
5 465 506 |
2 508 556 |
-
|
x |
|
Izlīdzinātie ieņēmumi PFI 2021.gadā, EUR, t.sk.: |
10 528 145 |
5 061 960 |
2 334 172 |
1 132 418 |
x |
|
4 835 684 |
2 052 638 |
902 369 |
316 210 |
x |
|
537 437 |
343 212 |
148 509 |
80 380 |
x |
|
5 155 024 |
2 666 111 |
1283 294 |
735 828 |
x |
|
Vērtētie ieņēmumi PFI 2021.gadā (IIN un NĪN), EUR |
5 373 121 |
2 395 850 |
1 050 878 |
396 590 |
x |
|
Izlīdzināmo vienību skaits |
26 148 |
12 761 |
5 939 |
2 995 |
x |
|
Vērtētie ieņēmumi uz 1 izlīdzināmo vienību |
205 |
188 |
177 |
132 |
x |
|
Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2020. |
15 491 |
7 124 |
3 376 |
1 660 |
x |
|
Vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju |
347 |
336 |
311 |
239 |
x |
|
Pašvaldības saistību kopējais apjoms uz 31.03.2021. |
11 459 967 |
2 945 307 |
2 820 181 |
- |
x |
Krāslavas novads sākas vietā, kur Dvina pārtop Daugavā, koka mežģīņu skautos logos spoguļojas saule un „Labrīt!” atskan daudzās valodās. Savstarpēji ietekmējoties, vietējo vidi veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas. To atspoguļo arī Krāslavas pilsētas ģerbonis – sudraba kuģis ar pieciem airiem uz zila fona, kas simbolizē piecas pamatiedzīvotāju tautības: latviešus, krievus, baltkrievus, poļus un ebrejus. Vietējie iedzīvotāji, saviem viesiem skaidrojot ģerboņa nozīmi, mēdz vēl piebilst: “Vienā laivā esam, kopā arī airējam!”.
Krāslavas, Dagdas un 24 pagastu kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no Plāteru dzimtas mantotais baroka stila pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, ceļmalu krucifiksi un 330 ezeri.
Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi un likteņupi Daugavu, kuras tecējums Krāslavas un Daugavpils novados ir iekļauts UNESCO nacionālajā sarakstā. Galvenās tautsaimniecības nozares ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms, tirdzniecība. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju maize, Krāslavas alus, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, koka izstrādājumi, nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.