Robežnieku pagasts

TERITORIJA
Līdz 1938. g. Robežnieku pagasts tika saukts par Pustiņas pagastu, kas līdz 1917. g. piederēja Krievijas impērijas Vitebskas guberņai. Domājams, ka Pustiņas nosaukums radies pēc Livonijas kara (1558.-1583.), kad Daugavas baseinā plosījusies epidēmija, cilvēki izmiruši, palikusi tukša vieta (krievu “pustiņa”-tuksnesis, tukša vieta). Un tikai 1938. g. pēc prezidenta K. Ulmaņa ieteikuma pagasta nosaukumu nomainīja pret – Robežnieki (ciemats pie robežas). 1935. g. Pustiņas (Robežnieku) pagasta platība bija 13 247 ha. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bij. Robežnieku pagasta pievienota tag. Indras pagastam. 1945. g. Robežnieku pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciemu padomes, bet pagastu likvidēja. 1954. g. Robežnieku ciema padomei pievienoja Novļānu ciema padomi, 1979. g. - Joniņu ciema padomi. 1990. g. Robežnieku ciema teritorijā tika atjaunots Robežnieku pagasts. 

DABA
Robežnieku pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, abs. augstums vairākās vietās pārsniedz 170 m vjl. Augstākie pauguri atrodas Skuķos (Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.), pie Sļepuru ez. (178,5 m), Meņgovas meža malā (177,7 m). Dagdas pauguraini saposmo DA-ZR virzienā orientētas grēdas, starp tām atrodas ielejveida pazeminājumi un subglaciālas vagas. Vienā no šādām vagām iegūluši vairāki dziļi ezeri. Liel. no tiem ir Gusena ez. (pl. 120 ha, vid. dziļ. 9,3 m, liel. - 38,0 m); ezerdobe līčaina, ir vairākas pussalas (Pilskalna, Baidakovas pussala, Dvorskij park) un salas (liel. sala atrodas Z daļā); Z krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni, ietek grāvji un blakusezeru notekas (Mateika ez. pl. 16,4 ha, Žabinka -10,2 ha). Ezerā mīt pīles, kāpelētājķauķi, gārņi. Uz ZR no Gusenu ez. stiepjas Ormijs (pl. 66,4 ha, gar. 2,2 km, liel. plāt. 0,5 km, vid. dziļ. 9,4 m, liel. - 43,0 m. 1,2 ha liela sala, krasti stāvi vai slīpi, dibens smilšains, vietām akmeņi, bedres), Garais ez. (otrais dziļākas ezers Latvijā: pl. 71,2 ha, gar. 3,4 km, plāt. 0,3 km, vid. dziļ. 16,5 m, liel. - 56 m, ezerā mīt līdakas, asari) un Ildžs (24,9 ha). No Gusena ez. uz DA subglaciālajā vagā atrodas Sļepuru ez. (16,4 ha) un daļa Belojes ez. (koppl. 41,3 ha, Latvijā- 35,3 ha, vid. dziļ. 4,4 m). Pārējie ezeri: Nauļānu ez. (pl. 55,0 ha, liel. dziļ. 10,0 m, krasti nolaideni, apkārt pļavas, dibens līdzens, smilšains, ir 2 ha liela sala), Mošņica (10 ha), Čornojes ez. (8 ha), Medvedka (7,9 ha), Suhorukovas ez. (4,7 ha), Trudiņka (4,4 ha), Orļinoje (8 ha). Pagasta R robežu veido Indrica (Indra - Daugavas labā pieteka), D tek Indricas pieteka Kaļedovka ar Samaņicu. ZA robežu veido Asūnīca (Sarjankas labā pieteka), Ormija ezeru ar Suhorukovas ez. savieno Ormjanka. Pagastā sākas Daugavas pieteka Rosica un tās pieteka Berjozovka (abas upes ieplūst Baltkrievijas teritorijā). 26% pagasta platības aizņem meži (Borovina, Brogu, Jalovas, Kuhlišku, Meņgovas, Pīzānu mežs, Mošņica). Purvi nelieli - Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.

IEDZĪVOTĀJI
2000. g. Robežnieku pagastā bija 1166 iedz., t. sk. 48,1% vīriešu, 51,9% sieviešu; bezdarba līmenis 24,2%. Nac. sastāvs: 25,4% latviešu, 46,7% baltkrievu, 19,2% krievu.
Ciemi: Robežnieki - 381 iedz., Skuki - 177, Pleiki - 87, Nauļāni - 50, Gromiki - 46, Auguļova - 42, Joņini - 35, Pipiri - 29. Ikaženci - 24 iedzīvotāji.
1935. g. Pustiņas pagastā bija 4274 iedz., t. sk. 62% latviešu, 29% krievu, 8% poļu. Padomju okupācijas varas iestādes 1945. g. izsūtīja divus robežniekus.
Padomju laikā Robežnieki bija ciema un kolhoza «Robežnieki» centrs, Nauļāni - Čapajeva kolhoza centrs, Skuki – Znamja Pobedi kolhoza centrs. 1989. g. Robežniekos bija 380 iedz., Skuķos - 191, Pļeikos - 80, Nauļānos - 68 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA
Robežnieku pagastā ir 17 zemnieku saimniecības, 18 reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji un pāri par 20 piemājas saimniecības. Pagasta teritoriju sastāda lauks. izm. zeme 7278.3 ha, no tiem 5614,8 ha aizņem aramzeme, 78,1 ha - augļu dārzi. 714,3 ha - pļavas, 871,1 ha - ganības; meliorēti 3868,0 ha. Meži aizņem 3111,3 ha, krūmāji - 604,4 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība ir viena no augstākajām Krāslavas novadā - 113 Ls/ha.
Lielākās zemnieku saimn.: «Zarečje» (piena lopkopība un graudkopība), «Ezeriņi» (graudkopība), «Zemīši» (graudkopība), «SIA Agropluss JA» (graudkopība), «Avots G» (piena lopkopība, graudkopība, darbojas graudu kalte), «Miezīši» (piena lopkopība, graudkopība), «Viesturi»  (piena lopkopība, graudkopība), «Akati» (mini zoodārzs), «Guntiņi» (truškopība, zirgkopība). Aktīvi darbojas divas mednieku biedrības. Robežnieku pagasta teritorijā ir viens veikals. Skuķos atrodas Sociālās aprūpes centrs. Tūristi tiek izmitināti viesu mājā «Ezerkalns» un Robežnieku pamatskolas internātā.
Pagastu šķērso 2. šķiras autoceļi M. Asūne - Robežnieki (V623), Robežnieki - Veceļi (V626), Robežnieki - Murovanka -Slobodka (V627), Piedruja - Indra - Robežnieki - Nauļāni - Asūne (V628), pievedceļš Skuķu ciemam (V655).
Tag. pagasta teritorija bijušas vairākas muižas un pusmuižas. Lielākā - Neuļānu muiža (2004 ha) piederēja muižniecei Šadurskai. Agrārās reformas laikā tā sadalīta 153 vienībās. Pustiņas (Powiany) muiža (1053 ha) sadalīta 81 vienībā, Zarečjevas muiža (327 ha) - 16 vienībās. Pēc muižu zemes sadalīšanas izveidojās 70 viensētas. Līdz mūsu dienām saglabājusies Neuļānu (Nauļānu) muižas klēts un parks un Pustiņas muižas parks (Dvorskij park pussalā). 1935. g. Pustiņas pagastā bija 836 saimn.; 6975 ha aizņēma aramzeme, 2515 ha - pļavas, 967 ha - ganības, 1062 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija rudzi (18% sējumu koppl), auzas (13%) un vasaras kvieši (6%). Lini aizņēma 6% sējumu koppl., kartupeļi - 5%. Strēlnieku māju zemē (24 ha) Latvijas Lauksaimn. kamera bija ierīkojusi teļu un kumeļu audzētavu. Darbojās Zaščerinska kokzāģētava ar diviem strādniekiem. Pagastā bija 6 pārtikas preču tirgotavas un vīna tirgotava. 1925. g. tika nodibināts Pustiņas lauksaimn. kooperatīvs, 1937. g. - Pustiņas pagasta lauksaimn. b-ba (121 biedrs). 1948. g. uzsāktā kolektivizācija tika pabeigta 1949. g., kad bija izveidoti daudzi mazi kolhozi. Pēc to vairākkārtējas apvienošanas vienīgais zemes apsaimniekotājs no 1977. g. bija kolhozs «Robežnieki», kas 1991. g. pārveidots par paju s-bu (1994. g. likvidēta).
Robežnieku ciemats ir iekļauts tematisko ciemu sarakstā, kā zirgu ciems kopā ar Kaplavas ciemu.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA
Robežnieku pamatskola atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Robežnieku pagasts ir viens no lielākajiem Krāslavas novadā. No Robežniekiem līdz Krāslavai 33 km, līdz Rīgai 320 km un 13,5 km līdz Indras dzelzceļa stacijai. Ar Baltkrieviju pagasts robežojas 10 km garumā.
Viena no vecākajām skolām novadā, atvērta kā draudzes skola 1748. gadā un darbojās līdz 1773.gadam. Tālāk, līdz 1902.gadam, ziņu par skolu nav, kaut gan pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām skola pastāvēja, kuras ēka 1902.gadā nodega un līdz mūsu dienām palikuši daži pamata akmeņi (starp veikalu un krājkasi). 1904.gadā tika uzbūvēta jauna skola pagasta teritorijā. Šī  bija vienīgā skola un no 1921.gada  līdz 1948.gadam mainījās mācību valoda un tā bija gan latviešu, gan poļu, gan krievu, gan baltkrievu. 1964.gadā Pustiņas skola tika pārdēvēta par Robežnieku skolu, jo 1939. gadā Pustiņas pagasts tika nosaukts par Robežnieku pagastu. 1982.gadā tika uzbūvēta jauna liela skola.
1994./95.mācību gadā Robežnieku skolā tika atvērta 1.klase ar latviešu apmācības valodu un bērnudārza sagatavošanas grupa latviešu valodā. 2018.2019.m.g. skolā mācās 63 skolēni, strādā 16  pieredzējuši un kvalificēti pedagogi. 

Iestādes īpašie piedavājumi
1. EKO skolas programmas realizēšana.
2. Alpīnisma siena sporta tūrisma aktivitātēm sertificēto speciālistu vadībā.
3.Novadpētniecības stūrīša materiālu izmantošana pētnieciskām un mācību darbam.
4. Mācību ekskursijas uz Taborē taku, kura ir izveidota Gusena ezera krastā.
5.Izglītojamiem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm naktsmītnes iestādes internātā mācību laikā un ciemiņiem, tūristiem - brīvdienu laikā.
6.Sporta zāles izmantošana dažādām aktivitātēm ārpusstundu laikā.

Pagastā darbojas Robežnieku tautas nams (celts 1972. g.), Skuķu klubs (1957. g.), Robežnieku un Joņinu tautas bibliotēka. Robežnieku tautas nama ir vokālais ansamblis «Viktorija», drāmas kolektīvs, bērnu vokālais ansamblis un deju kolektīvs.


VESELĪBAS APRŪPE  

Robežniekos un Skuķos ir feldšeru un vecmāšu punkts, ciematā Skuki – ģimenes ārsta-neirologa privātprakse.
Latvijas brīvvalsts 30. gados Pustiņā bija ārsts un vecmāte, padomju laikā darbojās Robežnieku feldšeru un vecmāšu punkts. No 2000.gada darbojas Skuķu aprūpes centrs (Pansionāts) ar 50 iemītniekiem.

Informācija par pansionātu pieejama ŠEIT!

RELIĢIJA
Koka baznīcu Pustiņas pagastā uzcēla grāfs Plāters 1787. g., tad tika iekārtota arī baznīcas metriku grāmata. 1897. g. prāvests St. Malahovskis sāka celt jaunu mūra baznīcu, ko iesvētīja 1899. g., tā darbojas vēl mūsu dienās (Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca). Baznīcā ir trīs altāri. Altāru gleznas («Jaunava Marija», «Sv. Miķelis», «Sv. Juris» un «Sv. Jāzeps») gleznojis B. Tomaševičs. Baznīcas liturģiskie priekšmeti atvesti no Francijas, kora telpā ir lielas ērģeles. 

Borovinu, Ikažencu, Maksimovas, Pleiku, Pļeiku-Nauļānu, Pustiņas (Robežnieku), Sadursku katoļu kapsēta, Juhņeviču pareizticīgo kapsēta.


KULTŪRAS PIEMINEKĻI
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Gromiku senkapi, Podļeškovas senkapi (Vecie kapi), Porečjes senkapi, Robežnieku (Pustiņas) pilskalns. Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Nikšiņu Razbojevo gora, Robežnieku viduslaiku kapsēta, Skuķu viduslaiku kapsēta (Franču kapi), Ikažencu viduslaiku kapsēta (Franču kapi, Gajoks). Robežniekos atrodas kulta vieta - Kalvārijas kalns, kur uzstādīta Jēzus statuja. Nozīmīgi kultūrvēsturiski piemin. ir Pustiņas baznīca un tajā esošie mākslas priekšmeti.


IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS
S. Šadurskis - Neuļānu muižas īpašnieks, Pustiņas baznīcas celtniecībai un iekārtošanai ziedojis 5000 rubļu. Ā. Kolenda (1830-1909) - Pustiņas draudzes prāvests, pabeidzis baznīcas celtniecību. Ā. Malahovskis (1841-1909) - prāvests, sācis Pustiņas baznīcas celtniecību. F. Koleda (1878-1959) - skolotājs, kultūras darbinieks; apbed. Pustiņas kapsētā. S. Taborē (1890-1941) - Pustiņas draudzes prāvests (Francijas pilsonis); 1941. g. komunisti nošāvuši, apbed. Pustiņas baznīcas dārzā. J. Buko (1898-1992) - lauksaimn. darbinieks. L. Ļuļs (1924) - ārsts terapeits; dz. Skuķos. J. Vilgerte (1927) - Rīgas Operetes teātra soliste; dz. Robežniekos. Janīna Gekiša (1930 =2018) - skolotāja, novadpētniece; dz. Pļeikos. Olita Kovaļevska (1964) - ģeogrāfe, Krāslavas raj. ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas autore; dz. Nikšānos.