Kombuļu pagasts

Kombuļu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā. Robežojas ar sava novada Izvaltas, Ūdrīšu, Krāslavas, Skaistas un Aulejas pagastiem, kā arī Aglonas novada Grāveru pagastu.
Pagastu šķērso 1.šķiras autoceļš Krāslava-Preiļi-Madona(P62), 2.šķiras autoceļi  Izvalta - Kombuļi (V638) un Kombuļi - Auleja(V642).


Vēsture

Apdzīvotā vieta Kombuļi izveidojusies ap bijušās Kombuļu muižas centru. Izaugusi padomju gados kā ciema padomes un padomju saimniecības „Sauleskalns” ciemats.
1945. gadā Daugavpils apriņķa Krāslavas pagastā izveidoja Kombuļu ciema padomi. Krāslavas rajona Kombuļu ciemam 1959. gadā pievienoja likvidēto Ludzīšu ciemu.
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.  No 1966.gada līdz 2009.gada decembrim, tas ir 43 gadus , pagastu vadīja Biruta Silava
2009. gadā Kombuļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.
Kopš 2009.gada 1.decembra pagastu vada Aivars Umbraško.


DABA

Kombuļu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs gk. lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai dažviet pārsniedz 200 m vjl., platība 80,92 km2.
Pagasta robežās atrodas Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl.) un Sauleskalns (210 m vjl.), kuru ieskauj krāšņi un plaši ezeri. 
Pagastā atrodas daļa Dreidža (Drīdža), kas ir dziļākais ezers Baltijā, ar daudziem gariem, šauriem līčiem starp paugurainām pussalām, tā kopējā platība Kombuļu un Skaistas pagastā kopā ar salām ir 7,7 km2, vid. dziļums 12,8 m, liel. dziļums 65,1 metrs. 20. gs. 20. gados raktais kanāls Dreidzi savieno ar Otu (Ata ez.; pl. 1,2 km2). Uz Z no Sauleskalna atrodas Ārdavs ezers ar ļoti līkumotu krasta līniju un daudziem līčiem (pl. 2,29 kmz, vid. dziļ. 4,6 m, liel. dziļ. 14 m), uz R no tā - Lejs (pl. 1,77 km2, vid. dziļ. 8,2 m, liel. dziļ. 34 m). Kombuļu ciema centrā atrodas Kombuļu ezers. Tā ziemeļu krastā atrodas Kombuļu parks. Uz pussalas atrodas Franču senkapi. Nostāsts vēstī, ka laikā, kad Napoleona karaspēks šķērsoja vietējo novadu, sadursmē krita karavīri. Trīs no Napaleona kritušajiem tika apglabāti uzkalniņā Kombuļu ezera krastā. Vēlāk uz kapa kopiņām uzauga 3 priedes, kas aug arī patreiz.
Pagasta teritorijā ir vēl daudzi mazāki ezeri: Ašars,  Dubiņs, Gribuļu ezers, Guļbiņa ezers, Ildzs, Joda ezers, Kombuļu ezers, Korkliņs, , Nameņš, , Saules ezers, Sauleskalna ezers, Seklis, Solnas ezers, Zubru ezers.
Pagasta Z daļā ezeru ūdeņus vāc Dubnas augštece, - 25% pag. terit. aizņem meži. Purvu maz, tie ir nelieli.
Kombuļu pagasta teritorijā atrodas vairāki arheoloģiskie pieminekļi – Franču kapi, Holeras kalns, pilskalni – Gaisa kalns un Sauleskalns. Sauleskalns ir seno Latgaļu kulta vieta Dridža ezera krastā 211 m virs jūras līmeņa. Te atrastas daudzas senlietas – sudraba kaklarotas, saktas, bultu uzgaļi, zirglietas u.c.


IEDZĪVOTĀJI

Kombuļu pagasta teritorija apdzīvota jau sen, par to liecina daudzie senkapi. 20.gs. 30.gados tagadējā Kombuļu pagasta teritorijā bijušas 34 sādžas un apmēram 220 viensētas. Kombuļi bija ciema un padomju saimniecības „Sauleskalns” centrs. Kombuļu pagasts ir saglabājis latviskās un latgaliskās tradīcijas.
Uz 2018.gada sākumu pagastā deklarēto iedzīvotāju skaits 535.
Lielākā apdzīvotā vieta ir Kombuļi (pagasta centrs)  ~ 240 iedzīvotāji.
Pagasta centrā  atrodas Kombuļu pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, feldšeru punkts, pasta nodaļa „Sauleskalns”, baznīca, 2 veikali.

SAIMNIECĪBA

Kombuļu pagasta kopējā platība ir 8091 ha. 
Izplatītākās nozares lauksaimniecībā : gaļas liellopu audzēšana, piena lopkopība, aitkopība.
1994.gadā tika izveidota k.s.”Sauleskalns -1”, kurā darbojas lauksaimniecības tehnikas darbnīcas, graudu kaltes, saimniecība sniedz lauksaimniecības pakalpojumus, kas saistīti ar zemes apstrādi.
Kombuļu pagastā lielākās zemnieku saimniecības ir „Liepa”, „Mežvidi”, „Bērzu kalni”, „Kļaviņas”, „Ošu kalni” , SIA „Pagasta attīstība”. 

 Z/s”Mežvidi” ir kokzāģētava. 
Z/s „Apsītes” augļkoki aizņem 8,0 ha platību.
Piemājas saimniecība „Veiksmes” ir pazīstama ar plašo stādu asortimentu.
Darbojas viesu mājas „Aimasas” un „Dīva dõrzi”.

 

RELIĢIJA 

Kombuļu Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta un iesvētīta 1820.gadā .
1860.gadā muižnieks Platers šķūni ar māla kleķa sienām un koka virsbūvi pārbūvēja par kapliču.Tā tika likti pamati Kombuļu katoļu baznīcai. 1923.gadā baznīcai piebūvēja  2 torņus uz ozola stabiem un vēlāk pie sienām piebūvēja mūra prasbiteriju un tā abās pusēs sakristījas.
No 1966.gada  līdz 2011.gadam  baznīcā kalpoja pr. Fēliks Cipruss. No 2011.gada pr. Jānis Bečs. 
Pagasta teritorijā atrodas Rairu, Vagaļu, Kombuļu, Zīmaižu, Kropišku, Sēneišu kapsētas.

 

KULTŪRA

Kombuļu tautas namā darbojas sieviešu vokalais ansamblis „Smaids”.
Darbojas bibliotēka, pieejams bezvadu internets.
Ir iekārtota Kombuļu pussaliņa, kurā  katru gadu pulcējas iedzīvotāji uz Līgo svētku un Ceriņu svētku svinēšanu.