Kalniešu pagasts

TERITORIJA

Kalniešu pag. teritorija izveidojusies pēc 2. pas. kara un aizņem gk. bij. Skaistas pagasta D daļu. 1945. g. Skaistas pagastā izveidoja Baltiņu, Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciemus, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1950. g. Kalniešu ciemam pievienots Niedrītes ciems, 1960. g. - daļa Baltiņu ciema, 1965. g. - neliela daļa Krāslavas ciema (bij. Krāslavas pag.), 1966. g. - atlikusi Baltiņu ciema daļa. 1990. g. Kalniešu ciema robežās nodibināts Kalniešu pagasts.

DABA

Kalniešu pagasta liel. daļa atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines D malā. Pagasta D daļā gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs gk. lēzeni paugurains, labs. Augstums Z daļā pārsniedz 200 m vjl. Galvenais Augšdaugavas pazeminājuma elements ir 40 m dziļā terasētā Daugavas ieleja, ko bieži saposmo īsas, nesazarotas gravas. Daugava plūst pagasta D, veidojot robežu ar Kaplavas pag. Pārējās liel. upes - Daugavas pieteka Indrica, kas veido pag. A robežu, un Stirna. Daudz ezeru, liel. - Stirns (Stirnu ez.; pl. 149 ha, vid. dziļ. 7,7 m, liel. dziļ. 25,8 m, ezerā trīs kokiem apaugušas salas, iztek Stirna), Dorotpoles ez. (37,8 ha), Ustubnīks (17 ha), Riņģis, Šterenberga (16 ha), Purva (10 ha), Dziļais (10 ha) ezers. Apm. 34% pag. platības aizņem meži (Juhniku, Dorotpoles, Pauļinovas, Vikaiņu mežs).

IEDZĪVOTĀJI

Uz 2018. gada 1.janvāri Kalniešu pagastā  bija 695 iedzīvotāji,  t. sk. 51.3% vīriešu, 48.7% sieviešu,  bezdarba līmenis 20,5%. Nacionālais sastāvs: 39,6% baltkrievu. 30.1% latviešu. 17,8% krievu (PMLP dati).

SAIMNIECĪBA

Pagasta administratīvajā  teritorijā  darbojas 10 zemnieku saimniecības, no tām lielākās ir zemnieku saimniecība “Raudoviški”, “Stalti” un “Zivtiņas”, 2- IK un 8 lielākas piemājas saimniecības. 
Pagastu šķērso šoseja Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Pāternieki; A6), 2. šķiras autoceļi Robežnieki - Murovanka - Slobodka, Veceļi - Baltiņi (V643), Skaistas stacija - Šakiņi (V657) un dzc. līnija Rīga -I ndra (st. Skaista un Niedrica).
Kalniešu pag. teritorijā bijusi Baltiņu un Indricas muiža. Agrārās reformas laikā Baltiņu muižas zeme sadalīta 19 vienībās, Indricas (Indriķavas) muižas zeme - 18 vienībās.
Padomju varas gados pirmais kolhozs «Novaja žizņ» izveidojās 1947.g. Lielindricā. Viens no pirmajiem kolhoziem «Avangards» izveidojās Andžānos. Turpmākajos gados mazie kolhozi tika apvienoti kolhozā «Daugava» (1992. g. pārveidots par paju sabiedrību, kas 1996. g. likvidēta). 

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

1935. g. Kalniešu pag. teritorijā bija Kalniešu 6 kl. pamatskola. Baltiņu (Novikos) 4 kl. pamatskola, Lielindricas 4 kl. leišu pamatskola. Padomju varas gados darbojās Kalniešu un Baltiņu (Andžānos) astoņgadīgās skolas. Baltiņu skola 1995.g. slēgta. 1951.g. Lielindricā tika atvērta četrgad. skola, ari Niedricā bija četrgad. skola; abas skolas vēl padomju laikā slēgtas. Tagad slēgta arī Kalniešu pamatskola.
Kalniešos atrodas tautas nams un bibliotēka. Padomju varas gados Kalniešos, Lielindricā un Balticā bija klubs.

VESELĪBAS APRŪPE

Medicīnisko palīdzību pag. iedzīvotāji saņem Kalniešu feldšeru un vecmāšu punktā. Padomju varas gados feldšeru un vecmāšu punkts bija arī Andžānos.

RELIĢIJA

Slobodā darbojas Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca un draudze. Līdz 2. pas. karam Tresciškos darbojās vecticībnieku draudzes lūgšanu nams (pad. varas gados nopostīts).
Apbedījumi notiek Indricas, Juhniku, Kokinu, Kurpnīku, Minču, Ringu, Silavu katoļu kapsētā un Trescišku vecticībnieku kapsētās.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dauguļu apmetne un viduslaiku kapsēta (Franču kapi), Podgurjes (Franču kapi), Stirnu un Dubrovkas senkapi (Upura kalniņš, Mogiļņiks), pilskalns - Peļņīku Stāvais kalns (Krutaja gora). Valsts nozīmes arhitektūras piemin. - Indricas katoļu baznīca (1655.-1658. g.) ar žogu (1698. g.) un zvanu torni (19. gs. v.). Valsts nozīmes mākslas piemin.: altāris (18. gs. sāk.), kancele (17. gs. 2. p.), kreisais sānu altāris (18. gs. sāk.. 18. gs. v.), labējais sānu altāris (18. gs. v.) Indricas katoļu baznīcā. Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Andžānu un Slobodas apmetne, Lejas Vikaņu (Vikaiņu) un Skradaļu senkapi, Indricas nocietinātās muižas vieta, Livčānu (Liučānu) viduslaiku kapsēta (Senču kapi).
Daļa Kalniešu pag. terit. ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (dib. 1990. g.).

IEVĒROJAMĀS PERSONAS

Pagasta  iedzīvotāju garīgo izaugsmi veicinājuši Indras katoļu baznīcas prāvesti: S. Kurļanskis (1868-?), J. Lebedis (1874-1951); apbed. pie baznīcas, J. Kuļikovskis (1877-1920); apbed. pie baznīcas, M. Daļeckis (1937 - 2017).