Indras pagasts

TERITORIJA, ĢEOGRĀFISKAIS IZVIETOJUMS

Indra (Balbinova) līdz 1918. gadam piederēja Vitebskas guberņas Suškovas pagastam. Vēlāk, Latvijas brīvvalsts laikā, Indra ietilpa Piedrujas pagastā, bet 1937.gadā tika izveidots Indras pagasts ar centru Vaivodos.
Indras pagasts atrodas Krāslavas novada un Latvijas dienvidaustrumu daļā. Indras pagasts robežojas ar Robežnieku, Kalniešu un Piedrujas pagastiem Krāslavas novadā un Vitebskas apgabalu Baltkrievijā. Attālums no pagasta centra līdz novada centram ir 35 km, līdz Daugavpilij – 90 km, līdz Rīgai – 300 km. Indras pagasta teritorija ir 130,4 km2.
Indras pagastu šķērso dzelzceļš, tāpēc ciematā atrodas muitnīca un robežkontroles punkts. Indras dzelzceļa stacija ir pirmā Latvijas stacija, iebraucot  no Baltkrievijas uz Latviju. 

DABA

Pēc ģeogrāfiskās uzbūves Indras pagasts atrodas uz Austrumeiropas platformas, Latgales augstienes dienviddaļas paugurainē.  Reljefa veidošanos ir ietekmējušas ledāja kustības, tādēļ tas ir paugurains. Pagasta zemes dzīlēs sastopamas kvartāra māla, smilts un grants atradnes.
Visa pagasta teritorija ietilpst Latvijas galvenās upes Daugavas baseinā. Pagastā ir sastopami virszemes ūdeņi – upes, ezeri un pazemes ūdeņi – grunts ūdeņi un starpslāņu ūdeņi, kas izplūstot zemes virspusē, veido avotus. Pagasta lielākā upe ir Indrica – 13,6 km, pa kuru Indras pagasts robežojas ar Kalniešu pagastu. Indrica ir Daugavas pieteka, bet iztek no Indras ezera Robežnieku un Skaistas pagastos. Vēl Daugavā ietek Marku upīte, Melnupe un Krutovka. Izovas strauts iztek no Izovas ezera un ietek Indricas upē. Savicas upes garums Indras pagasta teritorijā ir 9,1 km. Bez vairākām upēm, pagastā ir 11 ūdenstilpes (Šņokovas dīķis, Kelovas dīķis un 9 ezeri). Pagasta lielāki ezeri ir Garais ezers – 71,2 ha (Latvijas otrais dziļākais ezers), Melnezers jeb Čornojes ezers – 48,1 ha, Baltais ezers – 34,0 ha, Ostrovnas ezers – 28,5 ha, Dolgojes ezers – 25, 0 ha, Izovas ezers – 19,4 ha un Maksimovas ezers – 16,1 ha. Pagastā ir salīdzinoši daudz purvu. Lielākais purvs ir Udinovā – Torfjanoje boloto 72,0 ha kopplatībā. 
Meži aizņem 3061,4 ha, tas ir 23,5 % no kopējas pagasta teritorijas. Visbiežāk sastopamās koku sugas ir lapu koki – bērzs, baltalksnis, apse, retāk – melnalksnis un skuju koki – priede, egle. Pagasta galvenie mežu masīvi atrodas Ostrovnā, Pelšos, Pundos, Karklinovā un Saveikos.

IEDZĪVOTĀJI

Indras pagasta teritorijā dzīvo 1010 cilvēki. Cilvēku blīvums uz 1 km2 – 7,7. Pagasts apdzīvots diezgan neviendabīgi. Lielākā iedzīvotāju grupa dzīvo pagasta centrā Indrā un tuvākajā Indrai teritorijā tāpēc, ka šeit ir lielākas iespējas kooperēties iedzīvotājiem savā starpā, izpalīdzēt viens otram ar lauku apstrādes tehniku utt.
Indras pagastā ir 32 mazie ciemi, kuros dzīvo 427 cilvēki, vairāk apdzīvotie no tiem ir Vaicuļevas ciems un Vaivodu ciems. Indras ciematā ir 25 ielas, garākās un blīvāk apdzīvotās ir Jubilejas iela un Blaževiča iela.
Indras pagastā pēc nacionālā sastāva dzīvo 123 latvieši, 586 baltkrievi, 180 krievi un 121 citas nacionalitātes cilvēki.
Indras pagastā no kopējā iedzīvotāju skaita 61,1 % ir pilsoņi (617 cilvēki), 37,9 % ir nepilsoņi (383 cilvēki) un 1,0 % ārvalstnieki (10 cilvēki).
    
SAIMNIECĪBA

Pašlaik ar lauksaimniecību nodarbojas ap 63 % no pagasta iedzīvotājiem. Indras pagastā lauksaimniecības vajadzībām zemi ieguva īpašumā 49 zemnieku saimniecības un 484 piemājas saimniecības. Strādājošās zemnieku saimniecības galvenokārt nav lielas, tikai 5 no tām apsaimnieko vairāk ap 100 ha zemes. Zemnieku saimniecībās vidēji uz vienu īpašnieku ir 25,1 ha zemes, tai skaitā 3,7 ha meža, bet piemājas saimniecībās – vidēji uz vienu saimniecību ir 7,7 ha zemes un 2,1 ha meža.
Lauksaimniecībā augstvērtīgās zemes atrodas Cingeļu, Saikovas, Vaivodu, Bārtuļu un Rusakovas ciemos. Pagastā vairums saimniecību nodarbojas ar naturālo saimniecību, ražojot savai iztikai nepieciešamos produktus, neko nepārdodot. Tikai dažas saimniecības nodarbojas ar piena un gaļas ražošanu lielākos apjomos. 
Indras pagastu šķērso vairaki autoceļi – valsts otras šķiras autoceļi (V628 un V630) un pagasta ceļi. Ceļu kopgarums Indras pagastā ir 64,57 km, pagasta ceļu tīkls ir 43,79 km. Indras ciematā ielu kopgarums ir 10,67 km.

MĀJOKĻI UN SILTUMAPGĀDE

Indras pagasta dzīvojamais fonds ir divas 18 dzīvokļu mājas, viena 12 dzīvokļu, trīs 8 dzīvokļu un 54 “Līvānu” mājas. Tajās ir centrālā ūdens padeve un organizēta sadzīves atkritumu izvešana. Indras pagastā ir 278 viensētas. Pagastā elektrificētas 99.9 % māju.
Indras pagastā nav centrālās siltumapgādes. Ir 4 katlu mājas, kuras apkurina pagasta ēku, skolas ēku, bibliotēku, ambulanci un Kultūras namu. Pārējās pagasta ēkās ir individuālā siltumapgāde, kur galvenais kurināmais ir malka. Visas dzīvojamās mājas siltumapgādei arī izmanto malku.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

2018./2019. mācību gadā pagastā darbojas Indras pamatskola, kurā mācības notiek latviešu valodā, un Indras Mākslas un mūzikas skola.
Pamatskolā ir 10 mācību kabineti, bibliotēka, datoru kabinets, skolas vēstures muzejs, garderobe, noliktava, mācību darbnīcas, kanceleja, pie skolas ir stadions. Pašlaik skolā ir 18 skolotāju. Pašreiz Indras pamatskolā ir 9 klases un pirmsskolas grupas, kurās mācās 91 skolēns. 
Indras pagasta Mākslas un mūzikas skola dibināta 1991.gadā. Skolā tiek īstenotas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” un “Dejas pamati”. Izglītības programmas apmeklē bērni no Indras , Robežnieku un Piedrujas pagastiem. Mākslas programmā bērni apgūst tādus mācību priekšmetus kā zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, veidošana, aušana u.c.. Dejas programmā – klasiskā deja, vēsturiskā deja, raksturdeja, laikmetīgā deja u.c..
Skolas audzēkņi līdztekus mācību procesam aktīvi piedalās dažādos konkursos, skatēs un radošajās darbnīcās. Katru vasaru tiek rīkoti mākslas plenēri. Deju programmas audzēkņi piedalās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku latviešu tautas deja un mūsdienu dejas lieluzvedumos. 
Indras Kultūras nama ēka tika uzbūvēta 1971.gadā. Pašlaik ēkas 1. stāvā atrodas Indras Kultūras nams, bet 2. stāvā Indras Mākslas un mūzikas skolā. Ēka ir izvietota Indras parka teritorijā.  Parkā atrodas  brīvdabas estrāde un “Zaptes dārzs”.
Kultūras namā darbojas pašdarbnieku kolektīvi – sieviešu vokālais ansamblis “Rēvija”, senioru deju kolektīvs “Labvakar”, estrādes deju grupa “VaBank”, bērnu tautas deju kolektīvs ”Indrica”, teātra pulciņš “Brīvdienu komanda”.
Kultūras nama telpās var pavadīt brīvo laiku arī volejbola un kustību terapijas nodarbībās.
Indras Kultūras nams organizē kultūras un izklaides pasākumus. 
Par atpazīstamiem un iemīļotiem  ir kļuvuši festivāls “Latgales vainags”,  “Ievārījuma svētki” un Indras vārda dienas svinības.
Tiek svinēti Valsts un tradicionālie gadskārtu svētki. 

2018 .gada jūnijā tika atklāts Indras pašizklaides centrs “Laimes muzejs”. Muzejs atrodas bijušās Indras luterāņu baznīcas ēkā un veido vienotu atpūtas un izglītojošo kompleksu ar Tēvijas parku. Muzejs ir kļuvis par nozīmīgu tūrisma objektu Latgalē. 2018. gadā Laimes muzejs ieguva balvu kā pats inovatīvākais Latgales tūrisma objekts. Muzejs piedāvā apmeklētājiem radošās darbnīcas un izzinošās aktivitātes. Katrai tūrisma sezonai tiek veidotas izstādes. Muzejs darbojas ne tikai kā tūrisma objekts, bet kā izglītojošais un komunikācijas centrs. Muzejā var iegādāties vietējo amatnieku suvenīrus.
Indras aušanas darbnīca darbojas kopš 2005. gada. Darbnīca ir  Latgales skalu deķu aušanas tradīcijas glabātāja.  Darbnīcā strādā audējas, kuras veido darbus dažādās aušanas tehnikās. Tiek rīkoti izglītojošie pasākumi, meistarklases, īstenoti projekti aušanas tradīciju popularizēšanai un saglabāšanai.
 Līdz 1993.gadam Indras pagastā bija divas bibliotēkas, tagad tās ir apvienotas. Ir izveidota Indras pagasta bibliotēka, kura izvietota Skolas ielā 3. Ikdienā bibliotēku apmeklē 5-15 lasītāji, gada laikā – 3065.,lietotāju skaits – 283. Krājuma fonds ir 8755 grāmatas un dažādi preses izdevumi un novadpētniecības mapes. Bibliotēkā pieejams bezmaksas internets,  Letonika.lv, News.lv datu bāzes un E – katalogs. Bibliotēkā no 2013. gada darbojas rokdarbu pulciņš ”Pelnrušķīte ” ,kur dalībnieki veido dažādas kompozīcijas, suvenīrus no dažādiem materiāliem. Bibliotēkas lasītavā ir atvērts informatīvais centrs ar aprīkojumu. Izglītības un kultūras aktivitātes finansiāli nodrošina pagasta pārvalde.

VESELĪBAS APRŪPE

Indrā atrodas ambulance, kurā var saņemt ne tikai medicīnisko aprūpi, bet arī pirmo neatliekamo palīdzību negadījumos. Ambulancē ir ierīkots stomatoloģijas kabinets, ir laboratorija. Stomotologa paklpojumus iedzīvotāji saņem 2 reizes nedēļā, protēzista – pēc pieprasījuma. Ir izveidota ģimenes ārsta prakse, apkalpoto cilvēku skaits gadā ir 1152, tai skaitā 120 bērni.

RELIĢIJA

Indras ciematā darbojas Baļbinovas (Indras) katoļu baznīca, kas ir celta 1930.gadā. Agrāk Indras ciematā darbojās Indras luteriešu baznīca, 2018.gadā šinīs telpās ir izveidots pašizklaides centrs “Laimes muzejs”. Apbedījumi notiek Filipovcu, Vaivodu, Rusakovas, Peļšu, Šņokovas, Baļbinovas, Kelovas, Janeļevas, Saikovas, Petrovščinas, Maksimovas, Ostrovnas, Vaicuļevas, Saveiku, Kļasu kapsētās.
Pagasta teritorijā ir Brāļu kapi.

KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Indras pagastā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā ir iekļauti pieci objekti:
1)    Glezna “Dievmātes kronēšana” ar rizu (18.gs.b. glezna, atrodas Baļbinovas katoļu baznīcā);
2)    Gorodiščes pilskalns ar apmetni (Gorodišču ciemā);
3)    Gorodiščes senkapi (Gorodišču ciemā);
4)    Ostrovnas pilskalns (Ostrovnas ciemā Ostrovna ezera krastā, aizaudzis ar krūmiem);
5)    Udinovas pilskalns  (Udinovas ciemā Garā ezera krastā, aizaudzis ar krūmiem).

Bez valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem Indras pagastā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgie objekti: Baļbinovas muižas apbūve – stallis, Baļbinovas (Indras) katoļu baznīca, bijusī Indras luteriešu baznīca, Piemiņas akmens brāļu kapos (Baļbinovas ciemā, uzstādīts 1974.g.), Piemiņas akmens Indras parkā (uzstādīts 1999.g.), Kapu piemineklis robežsargiem (Šņokovas kapos), Piemiņas plāksne Gulaga nāves nometnē nomocītiem robežsargiem (pie Indras pamatskolas), Bijušās kazarmas un piemiņas stabiņš bojā gājušiem robežsargiem (Indras ciematā Rīgas ielā 3), Muitas kontroles punkts (Indras ciematā Blaževiča ielā 3), Bijušais krodziņš (celts 1929.g., Indras ciematā Dagdas ielā 2), Aptieka (Indras ciematā Blaževiča ielā 6, celta 30.gados).
2018.gada 18.novembrī Valsts simtgades svinēšanas dienā uz dzelzceļa stacijas ēkas fasādes tika uzstādīta piemiņas plāksne ticības moceklim bīskapam Boļeslavam Sloskānam.

2004.gadā Indras pagastā ir izveidots dabas liegums “Starinas mežs”. Tā ir Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija. Dabas liegums atrodas Ostrovnas ciemā Ostrovnas ezera krastā. “Starinas mežs” ir izveidots jauktu platlapju mežu, kā arī izcilu nogāžu un gravu mežu aizsardzībai.