Publicēts: 04.06.2021.
Latvijas reģionos, ieguldot 68 miljonus eiro, no jauna izveidoti un atjaunoti teju 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Epidemioloģiski drošā veidā aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija 26. maijā uzsāk informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”.
Tās laikā iedzīvotājiem būs pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā būs iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
“Paveiktais ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas dabas un kultūras mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Vēlos pateikties visiem iesaistītajiem par paveikto darbu, bet Latvijas iedzīvotājus aicinu aut kājas un doties ceļā! Lai arī esmu daudz ceļojis pa Latviju, tomēr ikreiz sastopos ar jauniem un negaidītiem atradumiem – esmu pārliecināts, ka līdzīgi jutīsies ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš apmeklēs atjaunotos un jaunuzceltos objektus”, saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.
Finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, izņemot Rīgu, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām. Atjaunoto un no jauna izveidoto objektu vidū ir muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti.
Visi objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu. Pirmie, novērtējot Latvijas tūrisma jaunieguvumus, šos septiņus ceļus iepazina Latvijas ceļotāji un blogeri.
Uz Latgales pusi vedošos Daugavas un Māras ceļus iepazina Kristaps Kiziks (www.dodiesdaba.lv), Gaismas ceļu Vidzemē izpētīja Alīna un Jēkabs Andrušaiti (www.sapnumedniece.lv), Baltijas ceļam pa pēdām devās Zane Eniņa (www.mugursoma.lv), caur Zemgali uz Kurzemi vedošo Jēkaba ceļu apmeklēja Dina Preisa (www.dinapreisa.wordpress.com), Kurzemē esošo Brīvības ceļu apguva Zaiga un Edgars Runči (www.zaigar.lv), bet gar jūras piekrasti vedošo garo Līvu ceļu izstaigāja Solveiga Kaļva (www.solveigaspiedzivojumi.lv).
Pieredzējušie ceļotāji atzina, ka viņu maršrutos bijuši daudzi atradumi. “Gaismas ceļš Alūksnē, Cesvainē Smiltenē un Stāmerienā ir patiesi izgaismojoša iespēja iepazīt atjaunotus un atdzimušus objektus reģionā. Noteikti nevajag baidīties no mazliet tālākā brauciena, jo arī ceļa ainavas šeit ir saistošas - pavasaris Alūksnes pusē ierodas mazliet vēlāk, bet rudens - mazliet ātrāk, tāpēc tā ir iespēja pastiept košākos gadalaikus mazliet garākus, un bez bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma izjust arī dabas krāšņumu,” iesaka Alīna un Jēkabs Andrušaiti pēc Gaismas ceļa iepazīšanas.
Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe akcentē, ka arī mūsu novads ir aktīvi strādājis ERAF projektā “Rīteiropas vērtības” un kampaņas “Atrastā Latvija” objekts Daugavas ceļā ir Krāslavas pils komplekss un konkrēti – tā Amatu māja (bijušie staļļi), kur no 2017. gada novembrim līdz 2018. gada jūnijam tika veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Lielākie darbu veidi: jumta nomaiņa visai ēkai, fasādes renovācija, komunikāciju pieslēgumi, iekšdarbi ēkas daļā uz pils pagalma pusi, teritorijas labiekārtošana. Projekta rezultātā izveidota ekspozīcija “Pi vīna golda”, Krāslavas gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba, atsevišķās telpās izvietoti Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja atklātie krājumi, plānotas arī mākslinieku un amatnieku izstādes un meistarklases, kulinārā mantojuma ēdienu degustācijas. Gaidām Krāslavas pils kompleksā!
Par iespēju apmeklēt un iepazīt objektus Latvijas iedzīvotājiem vēstīs mājas lapa “atrastalatvija.lv”, septiņu TV raidījumu cikls “Atrastā Latvija”, video interneta vidē, kā arī citi informatīvie materiāli. Informācija par kampaņu tiks izplatīta arī caur Latvijas tūrisma informācijas centriem un citām organizācijām.
Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt objektus, visi tiks aicināti piedalīties spēlē, kurā, atzīmējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā, vai lidot ar "Zērgli" Siguldā.
Kultūras ministrija aicina būt atbildīgiem un, apmeklējot objektus, ievērot valstī spēkā esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šobrīd visus objektus iespējams aplūkot no ārpuses, iekštelpu apmeklējums būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, par ko iedzīvotāji tiks informēti.
Par projektu
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
Avots: https://www.km.gov.lv/lv/jaunumi
Elvīras Škutānes foto