Veikta iedzīvotāju aptauja par Krāslavas novada attīstību

2021. gada sākumā Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada pašvaldības novada attīstības dokumentu izstrādes ietvaros aicināja iedzīvotājus izteikt domas par jaunā Krāslavas novada attīstību, kas teritorijas ziņā atgriezīsies bijušā Krāslavas rajona robežās.

Anketas bija pieejamas tiešsaistē un pašvaldību informatīvajos izdevumos „Krāslavas Vēstis” un „Dagdas Novada Ziņas”; informācija par aptauju bija publicēta arī vietējā laikrakstā „Ezerzeme”, kā arī plaši izplatīta sociālajos tīklos. Visaktīvāk (70%) iedzīvotāji anketas aizpildīja elektroniski, vecākā gadagājuma cilvēki anketas vairāk aizpildīja papīrā. Uz jautājumiem bija iespēja atbildēt arī krievu valodā.

Aptaujātā profils

Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja gandrīz divi simti iedzīvotāji (192, no tiem 5 krievu valodā, 187 - latviešu valodā); iedvesmojoši, ka lielākā daļa no viņiem (182 jeb 94,8%) jūtas laimīgi, dzīvojot Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados. Aktīvākie atbilžu sniedzēji ir vecumā no 41 līdz 55 gadiem, vismazāk atbilžu snieguši bērni un jaunieši līdz 18 gadiem. Visaktīvāk uz jautājumiem atbildējuši Krāslavas iedzīvotāji (53 iedzīvotāji jeb 28,2%) un Dagdas respondenti (24 jeb 12,8%), savukārt no pagastu pārstāvjiem apzinīgākie bija iedzīvotāji no Šķeltovas (14 jeb 7,4%), Kaplavas (13 jeb 6,9%), Izvaltas (11 jeb 5,9%), Grāveru (10 jeb 5,3%), Andrupenes (9 jeb 4,8%) un Kastuļinas (7 jeb 3,7%) pagasta.

Vaicāti par to, kas ir galvenais iemesls, kāpēc jaunveidojamā novada teritorija ir respondentu mājvieta, lielākā daļa respondentu (132 jeb 68,8%) atbildēja, ka ir dzimuši jaunveidojamā novada teritorijā. 67,2% no aptaujātajiem nav iesaistījušies biedrību vai brīvprātīgo kustībās. Populārākie informācijas avoti respondentu vidū – „Krāslavas Vēstis”, www.dagda.lvwww.kraslava.lv, „Ezerzeme”.

38% respondentu domā, ka administratīvi teritoriālā reforma sekmēs novadā iekļauto teritoriju attīstību, 30,2% domā, ka tā neko nemainīs, savukārt 22,9% uzskata, ka reforma negatīvi ietekmēs topošo novadu.

Kas ir topošais novads?

Uz jautājumu par pirmajām asociācijām saistībā ar topošo novadu, saņemtas 164 atbildes. Visvairāk nosauktās vietas, kas asociējas ar novadu - Plāteru pils komplekss, dažādu konfesiju baznīcas, tūrisma un atpūtas objekti - „Lejasmalas”, „Sīveri”, „Andrupenes lauku sēta”, Laimes muzejs, Jaundomes muiža, „Kroma kolna bruoliste”; dabas resursi - „Daugavas loki”, ezeri (Čertoks, Ežezers, Cirīša); produkti un pakalpojumi – „Kurmīši”, „Klajumi”, Kulinārā mantojuma centrs, „Krāslavas sviests”, „Papa Sauna”, „Sashimi”, „Pils Restorāns”, „Nemo”, „Dagdas fēnikss”, citas asociācijas – zelta rudens Krāslavā, vienkāršota robežšķērsošana ar Baltkrieviju, krucifiksi, lauki to labākajā nozīmē, lieliski ceļi, „Piļsāta pi upis”, Šķeltovas vecticībnieki, Latvijas un Eiropas Savienības sākums. Atslēgas vārdi personībām – Gunārs Upenieks, Viktors Aišpurs, Juris Roga, Evija Maļķeviča-Gravele, Pāvils Odiņš, Ināra Dzalbe, Raitis Timma, Ineta Radeviča, Stivriņu un Gorjačko ģimenes Kastuļinā, Rimma Romanova, brāļi Vanagi, Ēvalds Cauņa, Ilze Stabulniece, Podjavu ģimene, Aleksandrs Maijers, Valdis Pauliņš, Aivars Bačkurs, „Sovvaļnīki”, Jāzeps Dobkevičs, Andris Badūns, Ivars Geiba.

Iedzīvotāji kā nozīmīgākās priekšrocības jaunizveidojamā Krāslavas novada attīstībai vērtē dabas vērtības (ezeri, Daugava, meži, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi) – 75% aptaujāto; tūrisma un atpūtas iespējas – 63,5% aptaujāto; kultūrvēsturisko mantojumu (muižas, baznīcas) – 49% aptaujāto; bioloģiskās produkcijas ražošanu, mājražošanu – 46,9% respondentu; kultūra un tradīcijas, mājražošana – 44,3%, topošo novadu kā drošu vidi ģimenēm atzīmēja 33,3% aptaujāto. Savukārt kā lielākos trūkumus turpmākai attīstībai respondenti uzskata darba vietu trūkumu (80,7%), jauniešu un darbspējas vecuma iedzīvotāju aizplūšana (78,6%), ceļa infrastruktūru (64,1%), zemas algas (58,9%), izglītības iestāžu slēgšanu (38,5%).

Kā nozīmīgākās Krāslavas novada dabas un kultūrvēsturiskās vērtības ir novērtēts dabas parks „Daugavas loki” un īpaši aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” (67,5%), grāfu Plāteru pils komplekss (69,6%), ezeri (59,7%).

Iedzīvotāju aptaujā noteikti atpazīstamākie publiski pieejamie kultūrvēsturiskie objekti pēc to nozīmīguma tūrisma veicināšanai:

  1. Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss (t.sk. pils, parks, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, TIC, amatniecības centrs) – 144 atbildes,
  2. Krāslavas vēsturiskais centrs (tirgus laukums, strūklaka „Pieci airi”, aptieka, promenāde) – 49 atbildes;
  3. Laimes muzejs Indrā – 40 atbildes;
  4. Muzejs „Andrupenes lauku sēta” – 38 atbildes;
  5. Dagdas pilsētas vēsturiskais centrs (t.sk. ebreju tirgotāju nami, TIC, skvērs, ezera pludmale) - 32 atbildes.

Tāpat apzināti atpazīstamākie publiski pieejamie dabas objekti pēc to nozīmīguma tūrisma veicināšanai:

  1. Dabas parks „Daugavas loki” (t.sk. reģionālais velomaršruts Nr.35, pārgājienu taka) – 103 atbildes;
  2. Eša ezers (Ežezers) un Piļoru ozolu audze – 42 atbildes;
  3. Krāslavas skatu laukums (Adamovas pilskalns) un Adamovas dabas taka – 39 atbildes;
  4. Jaundomes dabas taka – 37 atbildes;
  5. Andrupenes purva taka – 26 atbildes.

Pozitīvākās pārmaiņas pēdējo piecu gadu laikā novadā ir vērojamas vides sakoptībā (57,1%), ceļu (47,8%) un tūrisma (46,2%) infrastruktūrā, taču joprojām pastāv arī izaicinājumi, un tie joprojām ir ceļi (63,5%), uzņēmējdarbības vides attīstība – ražošanas zonas (60,8%), veselības aprūpe (54%) un citi.

Respondentu individuālo dzīves kvalitāti visvairāk paaugstinātu sakārtoti ceļi un ielas (82,8%), jauni sociālie pakalpojumi (42,4%), sporta un aktīvās atpūtas objektu pieejamība (41,7%), daudzdzīvokļu namu pagalmu un stāvlaukumu sakārtošana, atpūtas vietu un bērnu rotaļu zonu pieejamība (40,6%), kultūras objektu un aktivitāšu pieejamība (39,1%).

Ko darīt, lai dzīve novadā būtu labāka?

Respondenti ir atbildējuši arī konkrēti par prioritāri veicamiem darbiem, kas dotu labumu visam jaunajam novadam kopumā, darītu dzīvi ērtāku Krāslavas un Dagdas pilsētās, kā arī katrā pagastā atsevišķi.

Atbildes nosacīti var iedalīt vairākās grupās – ceļu un ielu infrastruktūras sakārtošana (kā sāpīgākie posmi minēti ceļš Krāslava – Izvalta, Murovanka – Robežnieki – Nauļāni, Dagdas pilsētas ielas, daudzdzīvokļu namu pagalmi u.c.), administratīvo (pienākumu izvērtēšana, resursi un attīstība arī attālākos pagastos, pieredzes pārņemšana) un komunālo jautājumu (dzīvojamais fonds, atkritumu apsaimniekošana, vienoti tarifi) sakārtošana; veselības, sociālo un izglītības pakalpojumu attīstība ģimenēm, vides attīstība uzņēmējdarbībai (bijušo skolu piepildīšana, atbalsts mazajiem ražotājiem, biznesa ideju konkurss jauniešiem); sabiedriskā kārtība (videonovērošana, darbs ar romiem); dzīves vides labiekārtošana (sabiedriskās tualetes pilsētās, skvēru labiekārtošana Krāslavā, zviļņi un ģērbtuves peldvietās, graustu demontāža novadā, ceļmalu kopšana, jaunas pastaigu takas utt.), vides fiziskā pieejamība (augstas kāpnes, pandusi cilvēkiem ratiņkrēslos, mammām un senioriem); kultūras dzīves attīstība (pasākumu daudzums un kvalitāte, estrādes modernizācija Krāslavā) utt.

Aptaujāto izvēle prioritāri īstenojamajiem projektiem aktīvajai atpūtai:

  1. Multifunkcionālās asfaltētas trases izveide Krāslavā (skrējējiem, slēpotājiem, rollerbraucējiem, nūjotājiem) (41 atbilde);
  2. Ūdens tūrisma attīstība (nobraucieni ar laivām un plostiem pa Daugavu un ezeriem) (38 atbildes);
  3. Publisko peldvietu labiekārtošana (piemēram, Persteņa ezera krasts Krāslavā, pludmale Dagdā Jelgavas ielā u.c.) (32 atbildes).

Aptaujāto prioritārā izvēle kultūrvietu attīstības projektiem:

  1. Krāslavas pils kompleksa attīstība (123 atbildes);
  2. Daugavas promenādes izveide (65 atbildes) un Skatu laukuma attīstība Krāslavā (Adamovas pilskalns) (64 atbildes);
  3. Andrupenes lauku sētas attīstība (60 atbildes).

Izaicinājumi, par kuriem jādomā topošā novada politiķiem un vadītājiem – uz attīstību un papildus resursu piesaisti vērsts komandas darbs, caurspīdīga, argumentēta un pilnīga informācija sabiedrībai, vienlīdzīgs atalgojums, iedzīvotāji kā līdzatbildīgi lēmumu pieņēmēji.

Paldies ikkatram, kas dāvāja savu laiku un idejas, iesaistoties topošā novada attīstības plānošanas sākuma posmā. Marta beigās attālināti tikāmies tematiskajās darba grupās, bet šobrīd attīstības dokumentu izstrādes grupa sadarbojas ar valsts iestādēm informācijas sagatavošanā, koordinē kartogrāfisko vizualizāciju izstrādi, apkopo un apstrādā statistikas datus.

Attīstības dokumentu 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana plānota šī gada septembrī.

Aptaujas rezultātus apkopoja Gunta Ahromkina,
Attīstības nodaļas telpiskās plānošanas un projektu speciāliste

Dalīties Twitter     Dalīties Facebook