Ūdrīšu pagasts

TERITORIJA
Ūdrišu pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā pēc 2. pas. kara, tā aizņem bij. Krāslavas pagasta DR daļu un ļoti nelielu bij. Izvaltas pag. daļu. 1945. g. Krāslavas pagastā izveidoja vairākus ciema padomes. Ūdrīšu un Veiguļu ciemu padomes tika izveidotas no 1949.-1951.g. 1957. g. nodibināja pad. saimn. «Krāslava» , kuras teritorijā iekļāva trīs kolhozus.  Pastāvēja divi pagasti : Veiguļu un Ūdrīšu, kurus 1972.g.apvienoja un izveidoja Ūdrišu ciema padomi.

DABA
Ūdrišu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Daugavas labajā krastā; gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs gk. lēzeni paugurains. Pagastam cauri stiepjas Romuļu paugurgrēda, kurā atrodas Romuļu kalni ar augstāko pagasta virsotni - 221.3 m vjl. Pagasta ZA atrodas Valaiņu kalni un Aišpūru kalns (206,6 m vjl.). Daugavas liel. pietekas pagasta teritorijā ir Jāņupīte, Rudņa (ar Šaltupi) un Mogiļnijručej. Rudņa lejtecē tek pa dziļu, kokiem apaugušu gravu cauri Tartaka ezeram (pl. 30.2 ha); līdz 20. gs. 50. gadiem, kad tika nojaukts dzirnavezera aizsprosts, tā platība bijusi -28 ha. Pašos ZA atrodas nelielais Guļbinkas ez., pie Adamovas - Rakutu dīķi. Daugavas līkumos aug priežu sili; meži aizņem 44% pagasta platības (Adamovas, Tartaka, Noviku mežs). Pie Rudņas atrodas Tartaka grants un smilts atradne (pētīta 1959. g.); derīgais slānis vīd. ~5 m biezs, segkārta ~1 m, krājumi 17,8 mij m3, atradne netiek izmantota. Romuļos ir grants karjers.

IEDZĪVOTĀJI
2018. g. Ūdrīšu pagastā ir 1254 iedz., t. sk. 46,4% vīriešu, 53,6% sieviešu; 12% darbspējas vecumā. Nac. sastāvs: 55,9% latviešu, 21,0% krievu. 13,1% baltkrievu.
Lielākās apdzīvotās vietas - ciemi: Augstkalne (Škagališkas), Borovka (Barauka), Krāslavas stacija, Tartaks, Ūdrīši (Iudreiši), Kazinova (Kazanova) , Ļudvikova, Bancani, L. Muļķi, Saksoni, Užinkolns, Rakuci (Rakuti).
Padomju okupācijas varas represijās cietuši vairāki desmiti iedzīvotāju, mūsu dienās pagastā dzīvo 2 politiski represētie. Padomju laikā ciems Augstkalne bija pad. saimn. «Krāslava» centrs.

SAIMNIECĪBA
Ūdrīšu pagastā ir 6 zemnieku saimn.  un  16 piemājas saimniecības. Zemes vid. kadastrālā vērtība ir visaugstākā Krāslavas novadā - 390 eiro/ha. Liel. zemnieku saimn.: «Kurmīši» (38 ha; ārstniecības augi, dārzeņkopība), «Pabērziņi» (15 ha; kokapstrāde). Pagasta teritorijā darbojas uzņēmums SIA “LATGRAN”, darbojas brīvdienu mājas “Skerškāni” un “Upes dižvietas”,”Tūjas”.
Pasta pakalpojumus sniedz Krāslavas (Krāslavā) pasta nodaļa.
Pagastu šķērso šoseja Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Pāternieki; A6), 1. šķiras autoceļš Krāslava- Preiļi- Madona (P62), 2. šķiras autoceļi Borovka- Tartaks (V635), Krāslava- Izvalta- Šķeltova (V636), Izvalta- Kombuļi (V638), Izvalta- Borovka (V660), Krāslavas stacija- Ludvikova (V661). dzc. līnija Indra- Daugavpils (st. Krāslavas stacija).
Pagasta teritorijā bijusi Kazanovas, Ludvikovas muiža un vairākas pusmuižas (Adamovas pusmuiža). Agrārās reformas laikā Kazanovas muiža (1635 ha) sadalīta 151 vienībā, Ludvikovas muiža (2600 ha) - 97 vienībās. Padomju laikā 1957. g., apvienojot trīs kolhozus («ČkalovA», Raiņa kolhozu un «Daugavu»), izveidoja pad. saimn. «Krāslava» (sakarā ar privatizāciju beidza pastāvēt). Borovkā līdz 1993.g. atradās padomju armijas karaspēka daļa.

IZGLlTlBA UN KULTŪRA
Pagasta bērni mācās Krāslavas pilsētas skolās. Latvijas brīvvalsts sākumposmā tag. pagasta teritorijā bijusi Puķjānu, Stāšanu un Sila 4-kl. pamatskola. Sila četrgad. skola Borovkā darbojās vēl padomju laikā (1972. g. slēgta).
Augstkalnes kultūras namā darbojas folkloras kopa «Rudzutaka» un bērnu deju kolektīvs «Saulīte», bērnu vokālais ansamblis “Karameles”. Augstkalnē ir pagasta bibliotēka.

VESELĪBAS APRŪPE
Augstkalnē un Borovkā darbojas feldšeru - vecmāšu punkti. 

RELIĢIJA
Borovkas katoļu draudzē ir 70 draudzes locekļu. Patstāvīga draudze Borovkā izveidota 1922. g., pirms tam Borovkas draudze bija Krāslavas draudzes filiāle. Borovkas baznīcu 1811. g. cēluši Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Tā ir 10 m gara un 7 m plata mūra celtne ar skārda jumtu. 2016.gada baznīcā tika veikts remonts. Aišpūru, Borovkas, Kaplavas, Muļķu, Stāšanu, Užinkolna, Viļmanu, Puķjānu, Ūdrīšu, Rimšanu kapsētas.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi), Škierškānu, Misjūnu senkapi. Vietējas nozīmes ar-heol. piemin.: Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns. Turku kapi), Odigiancu (Odiģānu) senkapi (Ubogu kalns, Kapu kalns), Rakutu (Rakucu). Augustinišku viduslaiku kapsētas, Vilmaņu (Viļmanu) apmetne un viduslaiku kapsēta (Kapu pļaviņa), Svētais avots (kulta vieta). Vietējas nozīmes arhitektūras piemin, ir plostnieku- zvejnieku sētu grupa Augustinišku ciemā. Vēsturiska liecība ir piemiņas akmens padomju varas represijās cietušajiem pie Krāslavas stacijas.
Pagastā atrodas daļa no Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus (dib. 1990. g.; terit. īpatnības - stāvās kraujas un plašās terases Daugavas krastos, pieteku ielejas, izteiktais gravu tīkls), daļa no dabas parka «Daugavas loki» (dib. 1990. g., lai saglabātu unikālo Daugavas vidusteces senlejas ainavu). Parkā atrodas Adamovas dižakmens un Adamovas krauja (aizsargājams dabas piemin. kopš 2001. g.). 30- 40 m augstās kraujas pamatnē 7 m virs ūdenslīmeņa atrodas aizsargājams (kopš 1974. g.) ģeoloģiskais objekts - Adamovas pleistocēna kūdras atsegums - 1- 2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā posmā; slāņkopa literatūrā minēta jau 1861. gadā.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

S.Sauss (1910- 1997) - publicists. J. Nemiro (1926) - ievērojams ārsts rentgenologs, profesors. R. Kavinskis (1928) - ievērojams lauksaimn. darbinieks. Māra Miglāne – ilggadējā pagasta pārvaldes vadītāja.