Aulejas pagasts

TERITORIJA

Auleja pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā AWLY MOŽA. 20. gs. 20. gados Aulejas pagasts bija Izvaltas pag. sastāvdaļa. 30. gados izveidojās Aulejas pagasts ar centru Grāveros. 1935. g. Aulejas pagasta platība bija 12 800 ha. 1945. g. Aulejas pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas. Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciemus, bet pagastu 1949. g. likvidēja.
Šobrīd Krāslavas novada Aulejas pagasts robežojas ar Dagdas novada Andrupenes un Konstantinovas pagastiem, Aglonas novada Grāveru pagastu, sava  novada Kombuļu un Skaistas pagastiem.
Aulejas pagasta centrs Auleja atrodas gandrīz vienādā  attālumā – apmēram 25 km - no triju novadu - Krāslavas, Dagdas un Aglonas  centriem.
Pagasta platība – 74,51 km2.

DABA

Aulejas pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines vidusdaļā, tās visezerainākajā vietā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Visaugst. paugurs - Augstais kalns (Viļa kalns; 211,4 m vjl.) atrodas pagasta ZA stūri. Lejas Pūdnīkos paceļas Magas kalns (198,7 m vjl.). 
Aulejas pagastā ir 15 ezeri, tie aizņem 1/4 daļu  pagasta teritorijas. Lielākie ezeri - Sīvers (platība 1759 ha), bet Aulejas pagastā atrodas tikai puse ezera teritorijas un Cārmans, platība 221,8 ha, ir publiskie ezeri (Civillikuma I pielikums), pārējos  lielākajos ezeros (Aulejas -190,4 ha, Tērpes (Cierps) - 134,9 ha, Birža (Bierzs) - 107,1ha, Lielais Gaušļa ezers - 72,2 ha, Mazais Gaušļa ezers - 20,5 ha, zvejas tiesības pieder valstij (Civillikuma II pielikums), bet zeme zem šiem ezeriem zemes reformas laikā tika piešķirta lietošanā ezeriem pieguļošo zemju īpašniekiem.
Aulejas pagastā sākas (iztek no Sīvera ezera) publiskā upe Dubna (http://www.upes.lv/informacija/daugavas-baseins/d-u-b-n-a/ )
20% pag. teritorijas aizņem meži (galvenokārt lapkoku vai jauktu koku meži), kas ir privātpersonu īpašumā, 0,3% purvi. 


IEDZĪVOTĀJI

Viennozīmīgi, ka Aulejas pagasts  ir vislatviskākais Krāslavas novadā. Nedaudzie citu tautību iedzīvotāji ir veiksmīgi asimilējušies latviskajā, precīzāk būtu teikt latgaliskajā Aulejas vidē ar tai specifiskiem latgaliešu valodas vārdiem, izteicieniem, ko nelieto pat apkārtējos pagastos. Tam iemesls varētu būt gan tas, ka lielākā daļa Aulejas iedzīvotāju ir tepat dzimuši un auguši, gan arī tas, ka Aulejas skolā mācības notikušas tikai latviešu valodā.

Kopējais iedzīvotāju skaits 2018.gada augustā 496,  sadalījumā pa ciemiem: Auleja - 170 iedz., Anči – 10, Bleideļi -14, Brāslava -11, Buseniški - 10, Čerpinski – 8, Drongāni - 8, Dzalbi -18, Ezergali -10, Grītāni - 8, Kalna Podnieki - 5, Kalviši -19, Lejas Podnieki - 23, Lielie Doski – 2, Māteji -15, Meža Doski -12, Nitiški 1, Plotie - 5, Ramaniški - 12, Rubeni - 5, Šķipi - 21, Vaišļi - 17, Vanagi - 22, Veiguļi - 21, Viļamāni - 8, Zīperi - 19, Žaunerāni - 4. 18 iedzīvotājiem kā adrese norādīts tikai mājas nosaukums, jo jau 18.03.1999. Aulejas pagasta padome pieņēmusi lēmumu ierosināt piešķirt reti apdzīvotu vietu statusu 13 ciemiem: Brenči, Kaktiņi, Peipiņi, Ķišķi, Butkeviči, Krūgeri, Reinieki, Driegi, Kuhari, Vis-Auleja, Jakoveļi, Ostrovski, Vikiški. Diemžēl, 2018.gada augustā Drieģos, Kuharos un Vikiškos nav neviena iedzīvotāja.
Lielākais iedzīvotāju skaits un attīstīta  infrastruktūra ir pagasta centrā Aulejā, kur atrodas pagasta pārvalde, Tautas nams, bibliotēka, feldšeru- akušieru punkts, pasts, 2 veikali, baznīca. 
Aulejas centrā esošās mājas pieslēgtas centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai.



LIELĀKĀS SAIMNIECĪBAS

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju blīvums  Aulejas pagastā ir ļoti mazs (6,6 cilvēki/km2 2018.gada augustā), praktiski visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek apstrādāta.
Aulejas pagastā darbojas 25 zemnieku saimniecības, viena SIA, 24 VID reģistrētas pašnodarbinātas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Arī tie piemājas saimniecību īpašnieki, kas nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji,  cenšas apstrādāt vai iznomāt savas zemes platības.
Ne zemnieku ne piemājas saimniecībām nav izteikta specializācija - principā pagastā nav saimniecību, kas darbotos tikai vienā nozarē. Ja saimniecībā kā preču produkcija ir gaļa vai piens, tad šīs produkcijas ražošanai nepieciešamā lopbarība lielākoties tiek saražota uz vietas saimniecībā. Lielākajā daļā saimniecību nodarbojas ar piena lopkopību. Pēdējo gadu tendence - sakarā ar to, ka paaugstinājušas piena  iepirkuma cenas un pārdošanas cenas bullīšiem vecumā līdz vienam mēnesim, samazinās izaudzēto jaunlopu skaits. Pārsvarā tiek nobaroti gaļas šķirņu vai krustojumu ar gaļas šķirnēm jaunlopi. 
Lielākie piena ražotāji ir zemnieku saimniecības “Pakalni”, “Vītoli”, “Straumēni”, “Strautiņi”, “Egles”, “Kārkli”, “Līva”, “Kronīši”, “Salas” un piemājas saimniecības “Cīrulīši”, “Zaļmežnieki”, “Birzgales”.
Gaļas šķirnes jaunlopus audzē zemnieku saimniecībās “Birztaliņas”, “Dievlodziņi”, “Zarupi”, piemājas saimniecībās “Akmiņtiņi”, “Ķirši”.
Neskatoties uz pastiprinātu biodrošības prasību ieviešanu, sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatību, pagasta lauksaimnieki turpina nodarboties ar cūkkopību (sivēni, cūkgaļa): zemnieku saimniecība “Līva”, zemnieku saimniecība “Asari”, piemājas saimniecība “Līdumi”. 
Piemājas saimniecība “Atvases” nodarbojas ar biškopību. Galvenā preču produkcija ir medus, bet saimniecībā tiek saražota arī bišu maize, izgatavotas vaska sveces. 
Ar komercdarbību zvejniecībā nodarbojas 3 LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti individuālie komersanti un 4 zemnieku saimniecības.
Atpūtas komplekss “Lejasmalas”, kas atrodas gleznainā vietā Lejas ezera krastā, ir iecienīta vieta dažādu svinību, semināru un sporta spēļu rīkošanai. 
Tūristi tiek laipni uzņemti arī viesu mājā “Sidari”.

IZGLĪTĪBA UN VESELĪBAS APRŪPE

2015.gadā mazā skolēnu skaita dēļ tika slēgta Aulejas pamatskola un  vēl šodien ir aktuāls jautājums par tālāku skolas ēkas izmantošanu.

 Tautas bibliotēka no skolas telpām tika pārvietota uz 1972.gadā celto kluba - kantora ēku, kur atrodas arī Aulejas tautas nams. Etnogrāfiskais ansamblis “Aulejas sievas” jau nosvinējis 75 gadu jubileju.
Aulejā darbojas feldšeru un vecmāšu punkts, kura telpās reizi mēnesī pieņem ģimenes ārsts un pediatrs.


RELIĢIJA

Aulejas katoļu draudzei ir sena vēsture. No 1626. g. to apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti. No 1772. g. te dzīvoja divi jezuītu tēvi, pēc 1820. g. Aulejas draudzi apkalpoja laicīgie priesteri. Senāk Aulejas draudzē ietilpa daļa no tag. Grāveru, Kombuļu, Konstantinovas pag. teritorijas. Pašlaik Aulejas draudzē ietilpst tikai Aulejas pag. teritorija. Aulejas katoļu baznīca celta 1625. g.. bet 1685. g. tā nodegusi. Tag. mūra baznīcu cēluši Jezuītu ordeņa tēvi 1709. g. par muižnieka Gonsijevska līdzekļiem, un tā nosaukta Sv. Marijas Madaļas vārdā.
Aulejas pagasta teritorijā atrodas Aulejas. Lejas Pūdnīku, Dzalbu, Kalvišu un Krūģeru kapsētas.


LIELĀKĀS DABAS BAGĀTĪBAS

Lielākā pagasta bagātība viennozīmīgi ir ezeri ar zivju krājumiem un iespēju attīstīt tūrismu, bagātīgi apzaļumotās viensētas un sakoptie lauki.
Vairākās vietās pie ezeriem ir ierīkotas telšu vietas: Zemnieku saimniecība “Birztaliņas”,  piemājas saimniecība “Līdumi”. 
Pie Aulejas ezera uz pašvaldībai piederošas zemes ierīkota labiekārtota atpūtas vieta.
Ir  iesniegts projekts publiskas atpūtas vietas ierīkošanai pie Cārmaņa ezera, kā rezultātā uz pašvaldībai piekrītoša zemes gabala tiks izveidota laivotājiem piemērota laivu piestātne, projekts ir apstiprināts.
Aulejas pagasts ir neparasti nabadzīgs ar derīgiem izrakteņiem. Pagasta teritorijā ir 3 nelieli karjeri, kas ir privātīpašumā. Šīm atradnēm nav noformēta dokumentācija un tās nav izmantojamas kā dabas resursu atradnes. No 1989. līdz 1991.gadam kompleksā ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija veica kūdras atradņu meklēšanas darbus Krāslavas rajonā. Aulejas pagastā atklātas un novērtētas ap 45 kūdras iegulas, bet tām nav zināmas precīzas robežas. Kopumā Aulejas pagasta teritorijā ir ap 30 purvu, taču neviens no tiem nav lielāks par 10 ha. 

 

LIELĀKIE KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA OBJEKTI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Bleideļu senkapi (Kapu kalns), Braslavas pilskalns, Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš), Krūģeru senkapi, Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale), Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi), Aulejas apmetne, Rubanu senkapi, Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi. 
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Aulejas katoļu baznīca (1709. g.). Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir altāris Aulejas katoļu baznīca (18. gs. 1. p.). Arheoloģiska nozīme ir arī vecajiem Aulejas kapiem, Lielo Dosku, Krūģeru kapsētai. Interesanti arhitektūras objekti ir smēde “Kļavās” un podnieku ceplis “Pūdnīku skūlā”. Aulejas baznīcā atrodas vairāki ievērojami mākslas darbi: glezna «Bezvainīgā Jaunava Marija» (19. gs. sāk.), glezna «Svētā Marija Magdalēna ar rizu» (18. gs. 2. p.), misāle ar gravīrām (1726. g.), skulptūra «Garīdznieks» (18. gs.), zvans (1739. g.).
Aulejas baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi, draudzes prāvests Jānis Bečs pastāvīgi dzīvo baznīcas mājā Aulejā.

 

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

Naaizmērstule (īstajā vārdā R. Tabine; 1890-1965) - rakstniece un pedagoģe, 1929.-1936. g. skolotāja Aulejas pamatskolā. P. Jakovļevs (1907-1980) - priesteris; dz. Aulejas draudzē, apbed. Aulejas kapos. P. Prokofjevs (1925-2000) - kodolfiziķis, fizikas Dr., profesors. L. Reinfelde (1933) - augšņu pētniece, agronomijas Dr. P. Dzalba (1948).