Ātrā navigācija:
piektdiena, 24. novembris, 2017. gada 328. diena
< Sportot prieks
otrdiena, 17.10.2017 11:22 Age: 38 Days
Category: Galvenā ziņa, Informācija

Diskusija Latgales reģiona pašvaldībām: “Tautsaimniecības attīstības programma Austrumu pierobežā”

16. oktobrī, gatavojot raidījumu ciklu „Vienoti, bet ne vienādi!”, Krāslavas novada domē notika diskusija par tautsaimniecības attīstības jautājumiem


 

 

 

Austrumu pierobežā. Piedaloties VARAM, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes, Latgales Uzņēmējdarbības centra, Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu pārstāvjiem, tika diskutēts par prioritāriem uzdevumiem Latgales ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

 

Diskusiju rosināja 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūcijas priekšlikumi tautsaimniecībā (Dr. oec. Sandra Ežmale), kas sadarbībā ar VARAM jau bija prezentēti Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja klātesošos ar topošo Latgales programmu, bet Vladislavs Stankevičs, Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs, sniedza savu skatījumu uz problēmām Latgales reģiona ekonomiskajā attīstībā.

 

Tautsaimniecisko priekšlikumu izstrādātāji piekrīt, ka reģionālās ekonomikas problēmas ir līdzīgas visā valstī, taču te jāņem vērā viens BET. Latgale ir Austrumu pierobeža, ārējā valsts un Eiropas robeža, tātad – valsts un ES vizītkarte. Tāpēc akūts ir jautājums par Austrumu pierobežas attīstības iespējām un to, kā panākt, lai Latgali pozicionētu kā prestižu dzīvesvietu, ne tikai tās dabas resursu dēļ, bet arī attīstītas un sakārtotas infrastruktūras, pievilcīgas sociālās un kultūrtelpas dēļ.

 

Novadu pārstāvji, starp tiem arī vairāki vadītāji: Andris Vaivods (Līvānu pašvaldība), Gunārs Upenieks (Krāslavas pašvaldība, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs), Sergejs Maksimovs (Viļakas pašvaldība), Aivars Trūlis (Dagdas novads), bija samērā vienprātīgi savos spriedumos par galvenajiem kavējuma faktoriem Latgales ekonomiskajā izaugsmē: 1) nepietiekami finanšu līdzekļi un birokrātiski šķēršļi esošās infrastruktūras sakārtošanai un jaunas radīšanai, 2) kvalificēta darbaspēka trūkums, kas ir saistīts arī ar zemo atalgojumu reģionā; 3) kapitālsabiedrību, bieži vien arī projektu uzraudzības institūciju neelastīgums un birokrātiskums; 4) nesamērīgi augstās elektroenerģijas izmaksas, sadarbības trūkums ar pašvaldībām, 5) reģionu (īpaši Rīgas kā reģiona krasi atšķirīgā situācija) nevienmērīgā attīstība un ES fondu sadale.

 

Vairāk tika runāts par Latgales programmu un Austrumu pierobežas programmas nepieciešamību. Kā norādīja vairāki diskusijas dalībnieki, ir svarīgi panākt, ka, piemēram, labvēlīga koeficienta piemērošana pierobežas pašvaldībām nodokļu politikā un izglītībā. (par pamatu ņemt attīstības indeksu), sapratīga un sakārtota nodokļu politika, vienota informatīvā telpa un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība (t. sk. plašsaziņas līdzekļu, interneta), pakāpeniski maina priekšstatu par Latvijas un ES ārējo robežu. Tiecas uz pozitīva diskursa– laukos, Austrumu pierobežā dzīvot ir prestiži – nostiprināšanu.

 

Diskusijas laikā tika minēti daudzi pozitīvi piemēri gan sadarbībai ar VARAM, uzņēmējiem, ārzemju investoriem, tai pašā laikā daudzi jautājumi palika neatbildēti. Saruna par Latgales reģiona uzņēmējdarbības vidi tiks turpināta arī nākamajā raidījumā 31. oktobrī.

 

Diskusijas spilgtākos momentus skaties 17. oktobrī kanāla Re:TV LRT logā plkst. 21:00; gatavie raidījumi tiks publicēti arī kanāla LRT mājaslapā www.lrtv.lv un kanāla youtube kontā www.youtube.com/user/latgalesregionalatv, kur būs pieejams pilns diskusijas ieraksta materiāls. 

 

Raidījumi top ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu mērķprogrammas „Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” projektā „Mums Latvijā jābūt vienotiem, bet ne vienādiem”. Raidījumu atkārtojumus varēs redzēt LRT mājaslapā www.lrtv.lv un kanāla youtube vietnē: www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV

 

 

 

Evika Muizniece,

raidījuma veidotāja