Ātrā navigācija: Novads / Ūdrīšu pagasts
svētdiena, 24. septembris, 2017. gada 267. diena

TERITORIJA

Ūdrišu pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā pēc 2. pas. kara, tā aizņem bij. Krāslavas pagasta DR daļu un ļoti nelielu bij. Izvaltas pag. daļu. 1945. g. Krāslavas pagastā izveidoja vairākus ciemus, ari Ūdrīšu un Veiguļu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1959. g. Ūdrišu ciemam pievienoja Izvaltas un Veiguļu ciema pad. saimn. «Krāslava» teritoriju. 1990. g. Ūdrīšu ciema teritorijā nodibināts Ūdrišu pagasts.

DABA

Ūdrišu pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā Daugavas labajā krastā; gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs gk. lēzeni paugurains. Pagastam cauri stiepjas Ro-muļu paugurgrēda, kurā atrodas Romuļu kalni ar augstāko pagasta virsotni - 221.3 m vjl. Pagasta ZA atrodas Valaiņu kalni un Aišpūru kalns (206,6 m vjl.). Daugavas liel. pietekas pagasta teritorijā ir Jāņ-upīte, Rudņa (ar Šaltupi) un Mogiļnijručej. Rudņa lejtecē tek pa dziļu, kokiem apaugušu gravu cauri Tartaka ezeram (pl. 10.2 ha); līdz 20. gs. 50. gadiem, kad tika nojaukts dzirnavezera aizsprosts, tā platība bijusi -28 ha. Pašos ZA atrodas nelielais Guļbinkas ez., pie Adamovas - Ra-kucu dīķi. Daugavas līkumos aug priežu sili; meži aizņem 44% pagasta platības (Adamovas, Tartaka, Noviku mežs). Pie Rudņas atrodas Tartaka grants un smilts atradne (pētīta 1959. g.); derīgais slānis vīd. ~5 m biezs, segkārta ~1 m, krājumi 17,8 mij m3, atradne netiek izmantota. Ro-muļos ir grants karjers.

IEDZĪVOTĀJI

2009. g. Ūdrīšu pagastā ir 1750 iedz.,t. sk. 46,4% vīriešu, 53,6% sieviešu; 44% darbspējas vecumā; bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Krāslavas rajonā - 27,0%. Nac. sastāvs: 55,9% latviešu, 21,0% krievu. 13,1% baltkrievu.
Ciemi: Augstkalne (Škagališkas) - 475 iedz., Borovka (Barauka) -148, Krāslavas stacija - 126, Tartaks - 112, Ūdrīši (Iudreiši) - 77, Kazinova (Kazanova) - 60, Ļudvikova - 53, Bancani - 48, L. Muļķi - 46, Saksoni - 43, Užinkolns - 37, Rakuci (Rakuti) - 35 iedzīvotāji.
Padomju okupācijas varas represijās cietuši vairāki desmiti iedzīvotāju, mūsu dienās pagastā dzīvo 11 politiski represētie. Padomju laikā Augstkalne bija Ūdrīšu ciema un pad. saimn. «Krāslava» centrs. 1989. g. Augstkalnē bija 456 iedz., Borovkā - 138, Tartakā - 131, Krāslavas stacijā - 105 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Udrīšu pagastā ir 88 zemnieku saimn. 1397,7 ha kopplatībā, 666
piemājas saimn. 5063,0 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 10 721.2 ha, no tiem 2904,5 ha aizņem aramzeme. 51,8 ha - augļu dārzi, 126.3 ha - pļavas, 697,0 ha - ganības; meliorēti 1216,0 ha. Meži aizņem 4691,5 ha, krūmāji -438,1 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība ir visaugstākā Krāslavas rajonā - 149 Ls/ha.
Liel. zemnieku saimn.: «Virsotne» (42 ha; piena lopkopība), «Kur-mīši» (38 ha; ārstniecības augi, dārzeņkopība). «Vīksnas» (15 ha; kokapstrāde). Pagastā darbojas kooperatīvā s-ba «Agromeh», vairākas SIA: «Krāslavas zvērsaimniecība» (Tartakā), «Autoserviss A» (Odrī-šos), «Agroserviss» (Krāslavas stacijā), «Latgales nafta» (Borovkā), «DOVA» (Kazanova; sadzīves atkritumu apsaimniekošana). Augstkalne atrodas divas, Puķjānos - viena kokzāģētava. Adamovā ir degvielas uzpildes stacija. Augstkalnē divi, Borovkā un Tartakā katrā pa vienam veikalam, Krāslavas stacijā - kafejnīca. Škierškānos atrodas tūristu mītne.
Pasta pakalpojumus sniedz Silmedes (Borovkā) un Krāslavas 1 (Krāslavā) pasta nodaļa.
Pagastu šķērso šoseja Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki; A6), 1. šķiras autoceļš Krāslava-Preiļi-Madona (P62), 2. šķiras autoceļi Borovka-Tartaks (V635), Krāslava-Izval-ta-Šķeltova (V636), Izvalta-Kombuļi (V638), Izvalta-Borovka (V660), Krāslavas stacija-Ludvikova (V661). dzc. līnija Indra-Daugavpils (st. Krāslavas stacija).
Pagasta teritorijā bijusi Kazanovas, Ludvikovas muiža un vairākas pusmuižas (Adamovas pusmuiža). Agrārās reformas laikā Kazanovas muiža (1635 ha) sadalīta 151 vienībā, Ludvikovas muiža (2600 ha) -97 vienībās. Padomju laikā 1957. g., apvienojot trīs kolhozus («Čkalo-vu», Raiņa kolhozu un «Daugavu»), izveidoja pad. saimn. «Krāslava» (sakarā ar privatizāciju beidza pastāvēt). Borovkā līdz 1993. g. atradās padomju armijas karaspēka daļa.

IZGLlTlBA UN KULTŪRA

Pagasta bērni mācās Krāslavas pilsētas skolās.
Latvijas brīvvalsts sākumposmā tag. pagasta teritorijā bijusi Puķā-nu, Stāšanu un Sila 4-kl. pamatskola. Sila četrgad. skola Borovkā darbojās vēl padomju laikā (1972. g. slēgta).
Augstkalnes kultūras namā darbojas folkloras kopa «Rudzutaka» un bērnu deju kolektīvs «Saulīte». Augstkalnē ir pagasta bibliotēka.

VESELĪBAS APRŪPE

Augstkalnē un Borovkā darbojas feldšeru un vecmāšu punkti. Padomju laikā feldšeru un vecmāšu punkts bija Borovkā.

RELIĢIJA

Borovkas katoļu draudzē ir -250 draudzes locekļu. Patstāvīga draudze Borovkā izveidota 1922. g., pirms tam Borovkas draudze bija Krāslavas draudzes filiāle. Borovkas baznīcu 1811. g. cēluši Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Tā ir 10 m gara un 7 m plata mūra celtne ar skārda jumtu.
Aišpūru, Borovkas, Kaplavas, Muļķu, Stāšanu. Užinkolna, Viļma-nu, Puķānu, Ūdrīšu, Rimšanu kapsēta.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi), Škierškānu, Misjūnu senkapi. Vietējas nozīmes ar-heol. piemin.: Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns. Turku kapi), Odigi-ancu (Odiģānu) senkapi (Ubogu kalns, Kapu kalns), Rakutu (Rakucu). Augustinišku viduslaiku kapsētas, Vilmaņu (Viļmanu) apmetne un viduslaiku kapsēta (Kapu pļaviņa), Svētais avots (kulta vieta). Vietējas nozīmes arhitektūras piemin, ir plostnieku-zvejnieku sētu grupa Augustinišku ciema: Aelitas Šķitovas, Valerijas Servutes, Vilhelma Žuravska, Viktora Vitkovska sētas. Vēsturiska liecība ir piemiņas akmens padomju varas represijās cietušajiem pie Krāslavas stacijas.
Pagastā atrodas daļa no Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus (dib. 1990. g.; terit. īpatnības - stāvās kraujas un plašās terases Daugavas krastos, pieteku ielejas, izteiktais gravu tīkls), daļa no dabas parka «Daugavas loki» (dib. 1990. g., lai saglabātu unikālo Daugavas vi-dusteces senlejas ainavu). Parkā atrodas Adamovas dižakmens un Adamovas krauja (aizsargājams dabas piemin, kopš 2001. g.). 30-40 m augstās kraujas pamatnē 7 m virs ūdenslīmeņa atrodas aizsargājams (kopš 1974. g.) ģeoloģiskais objekts - Adamovas pleistocēna kūdras atsegums - 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā posmā; slāņkopa literatūrā minēta jau 1861. gadā.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

S. Sauss (1910-1997) - publicists. J. Nemiro (1926) - ievērojams ārsts rentgenologs, profesors. R. Kavinskis (1928) - ievērojams lauk-saimn. darbinieks.