Ātrā navigācija: Novads / Skaistas pagasts
ceturtdiena, 23. novembris, 2017. gada 327. diena

TERITORIJA

Skaistas pagasts (Izabelinas pag.) dibināts 1861. gadā. 1935. g. Skaistas pag. platība bija 19 200 ha. 1945. g. Skaistas pagastā izveidoja Baltiņu. Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. Tag. Skaistas pag. teritorijas veidošanās saistāma ar Ezeriņu ciemu. 1954. g. tam pievienoja likvidēto Skaistas ciemu, 1962. g. - Kazinču ciemu. 1964. g. Ezeriņu ciemu pārdēvēja par Skaistas ciemu. 1990. g. Skaistas ciema teritorijā nodibināts Skaistas pagasts. Tajā ietilpst bij. Skaistas pagasta Z daļa, bet bij. Skaistas pagasta D daļā izveidots Kalniešu pagasts.

DABA

Skaistas pagasts atrodas Latgales augstienes D daļā - Dagdas paugurainē. Reljefs gk. lēzeni paugurains, abs. augstums tikai dažviet pārsniedz 200 m vjl. (pie Gaugariškām 212,5 m, nedaudz uz A no Kališ-kām 201,8 m vji.). Pagastu gandrīz no visām pusēm ieskauj ezeri. R atrodas daļa Sivera un Dreidža (Drīdža) ezera. Sivers pēc platības ir devītais liel. Latvijas ezers (koppl. 1759 ha, vid. dziļ. 6,3 m. liel. - 24,5 m), ezera krasti ļoti izroboti, daudz līču, zemesragu, dzelmju un pussalu. 20 salas, daudzas no tām atrodas Skaistas pagastā: Šķērste (pl. 3,9 ha), Līpsola (3,6 ha). Medvedka, Traščanka. Ezerā iesniedzas Nirku un Augstais rags. Krasti lēzeni, vietām terasveidīgi pacelti, apauguši ar kokiem un krūmiem. Bez parastajām ezeru zivīm (plauži, līņi, līdakas, raudas, ruduļi) ezerā mīt arī ālanti, zuši. Dreidzs ir dziļākais ezers Baltijā (koppl. 753 ha, vid. dziļ. 12.8 m, liel. - 65,1 m). Krasta līnija ļoti izrobota, starp paugurainām pussalām gari, šauri līči. Ezerā ir 9 salas; liel. - Bernata sala (pl. 13,9 ha) atrodas pagasta teritorijā. Samazinātā skābekļa daudzuma dēļ dažos līčos vērojama zilaļģu izraisīta «ūdens ziedēšana». Ezerā mīt līdakas, asari, plauži, raudas, vēdzeles, kā arī Latvijas ezeros retāk sastopamie repši un ezera salakas. Arī pagasta A un ZA iegūluši divi lieli ezeri: Indrs (Indra ez.; pl. 202 ha, vid. dziļ. 4,3 m, liel. - 7,8 m, plaši līči, mežainas pussalas un trīs salas, D krasti stāvi, vietām -30 m augsti, bagāta un daudzveidīga zivju fauna, daudz
ūdensputnu) un Ižiuns (Ižūns; pl. >100 ha, liel. dziļ. 2,4 m, krasti zemi, vietām staigni, apauguši ar krūmiem, ezers piekrastē stipri aizaudzis, biezs dūņu slānis, tajā mīt gk. karpu dzimtas zivis). Vairāku ezeru virkne atrodas pagasta DR stūrī: Lielais Ožukns (Lielais Āžuknis; pl. 88.5 ha, liel. dziļ. 3,5 m, -20% pl. sedz ūdensaugi, ir sapropeļa iegulas), Soms (33,6 ha, liel. dziļ. 13,4 m, divas -13 m dziļas dzelmes, krasti slīpi, dibens līdzens, smilšains). Kuls (Kūlis; 35,8 ha, gar. 1,6 km, liel. plāt. 0,3 km, vid. dziļ. 8,1 m). Ildza (Ilzas) ez. (26 ha, liel. dziļ. 6,9 m). Mazāki ezeri: Plau-deņš, Dūņu ez., Rūbežnīks, Linoks. Pagasta A robežu veido Indrica (Indra; Daugavas laba pieteka), ta tek cauri Ižiunam, Indrim; līdz ietekai Indri to sauc par Dzeguzi. Lielo Ožukni ar Dreidzi savieno Cenčupu upīte, DR stūri tek Skaista - Daugavas labā pieteka. 25% pagasta platības aizņem meži (Pipiņu, Bogdonu mežs). Purvi nelieli (Romulišku purvs).

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Skaistas pagastā bija 937 iedz., t. sk. 47,6% vīriešu, 52,4% sieviešu; bezdarba līmenis 13,5%. Nac. sastāvs: 74,4% latviešu, 13,9% baltkrievu, 7,6% krievu.
Liel. ciems - Skaista (Geibi) - 266 iedzīvotāji.
1935. g. Skaistas pagastā bija 6788 iedz., t. sk. 88% latviešu, 5% krievu, poļi, vācieši, ebreji. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 23 un 1949. g. - 82 skaistiešus. Padomju laikā Skaista bija ciema un kolhoza «Bo-rec» centrs. 1989. g. Skaistā bija 316 iedz., Ve-terovkā - 39, Ezereņos - 37, Veceļos - 36 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Skaistas pagastā ir 161 zemnieku saimn. 4169,3 ha kopplatībā, 382 piemājas saimn. 3558,1 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 5796,2 ha. no tiem 5178,4 ha aizņem aramzeme, 38,0 ha - augļu dārzi, 98,4 ha - pļavas, 481,4 ha -ganības; meliorēti 2411,0 ha. Meži aizņem 2632,3 ha, krūmāji -385,6 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 101 Ls/ha.
Liel. zemnieku saimn.: «Jaun-zemji» (149 ha; graudkopība). «Ezermalas» (114 ha; graudkopība, mežizstrāde), «Ozoli» (141 ha), «Dru-viņi» (132 ha), «Malaine» (97 ha), «Sidrabvītoli» (86 ha) - lopkopība. P. Konošonoka saimniecībā ir 50. Skaista pie Sivera - ezera krasts Luņos. A. Tidriķa foto
bišu saimes, z/s «Apskalnes» ir lopkautuve, saimn. sniedz lauksaimn. pakalpojumus. Veterovkā atrodas SIA «Sakta» lopkautuve. Divas kooperatīvās s-bas: «Kalve» (Trapciškās; lauksaimn. pakalpojumi) un «Kopdarbs» (Veterovkā; graudkopība, lauksaimn. pakalpojumi). I. u. «Ilzes krasts» (Bogdonos; lopkopība). Skaistā ir divi veikali un kafejnīca. Veterovkā - viens veikals. Kūļa ez. krastā atrodas viesu māja «Ozoli», pie Skaistas - viesu māja «Kastaņi». Saskaņā ar Aulejas, Kombuju un Skaistas pagastu 1998. g. sadarbības līgumu nodibināta kopīga pašvaldību iestāde «Augšdubna» ezeru un ceļu apsaimniekošanas, tūrisma attīstības un sociālo jautājumu risināšanai. Nodib. arī ezeru pārvalde, kas organizē licencēto makšķerēšanu un rūpējas par zivju aizsardzību.
Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Krāslava-Dagda (P61), 2. šķiras autoceļi Robežnieki-Veceļi (V626), Konstantinova-Skaista (V632), Veceļi-Baltiņi (V643) un Robuliškas-Kaziņči (V654). Nelielā posmā gar robežu ar Kalniešu pag. iet Indras-Daugavpils dzc. līnija.
Tag. pagasta teritorijā bijusi Ezereņu (Czenczi), Ludvikavas (Ludwikowo) un Skaistas muiža. Agrārās reformas laikā Ezereņu muiža (441 ha) sadalīta 30 vienībās, Ludvikavas (398 ha) - 24. Skaistas muiža (288 ha) - 23 vienībās.
Latvijas brīvvalsts 20. gados Skaistas pagastā nodibinātas vairākas saimnieciska rakstura b-bas: lauksaimn. b-ba (1922. g.; 99 biedri), lopkopības (1923. g.; 42 biedri) un krājaizdevu biedrība (1925. g.; 211 biedri). 1935. g. Skaistas pagastā bija 1448 saimn.; 10 941 ha aizņēma aramzeme, 2990 ha - pļavas. 1873 ha - ganības, 2061 ha -meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija rudzi (21% sējumu koppl.). auzas (13%) un vasaras kvieši (5%). Kartupeļi aizņēma 6% sējumu koppl. lini - 5%. Darbojas divas ūdensdzirnavas, motordzirnavas un zāģētava, ķieģeļceplis, pienotava, zāģētava, 10 pārtikas preču tirgotavas, vīna tirgotava.
Padomju laikā lielākie zemes apsaimniekotāji bija kolhozi «Skaista» un «Borec», kas 1980. g. tika apvienoti ar nos. «Skaista». Sākoties privatizācijai, uz kolhoza «Skaista» bāzes nodibināja paju s-bu (pastāvēja līdz 1993. g.).

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Skaistas pamatskolā 2009./10. m. g. ir 40 skolēni.
Latvijas brīvvalsts laikā Ļudvikos bija 6-kl. pamatskola, Ezereņos, Kaziņčos, Valteros - 4-kl. pamatskola. Padomju laikā darbojās Skaistas astoņgad. skola (1965. g. celtajā ēkā skola atrodas arī mūsu dienās) un Valteru četrgad. skola.
Skaistas tautas namā (celts 1968. g.) darbojas folkloras kopa «Rau-duvīte», bērnu estrādes deju kolektīvs, drāmas kolektīvs, vokālais ansamblis. Skaistā ir pagasta bibliotēka. Apvienojoties «Dāmu klubam» un «Vīru klubam», 2001. g. izveidota sabiedriskā organizācija «Skaistas atbalsta centrs», tās mērķis palīdzēt emocionālā un materiālā krīzes situācijā nonākušiem indivīdiem.
Latvijas brīvvalsts laikā Skaistā bija bibliotēka, Ludvikavā (Ļudvikos) - tautas nams un b-ka; līdzekļus bibliotēku ierīkošanai bija piešķīris Kultūras fonds. 1924. g. tika atvērta Latvijas katoļu kultūras veicināšanas b-bas «Saule» Skaistas nodaļa. Padomju laikā klubs un b-ka bija Skaistā un Veterovkā.

VESELĪBAS APRŪPE

Skaistā darbojas feldšeru un vecmāšu punkts, kur dažas reizes nedēļā pieņem ģimenes ārsts un bērnu ārsts.
Latvijas brīvvalsts laikā Skaistā strādāja ārsts, vecmāte, darbojās aptieka, padomju laikā - ambulance un aptieka.

RELIĢIJA

Pagastā darbojas divas draudzes: Skaistas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu draudze (400 draudzes locekļi) un Ludvikavas Sv. Agates Romas katoļu draudze (200 locekļi).
Pirmā koka baznīca Skaistā uzcelta 1788. g. (pēc citiem avotiem 1778. g.). 1914. g. baznīcu pārcēla uz Geibu sādžu, kur tā 1. pas. kara laikā nodega. 1920.-1921. g. prāvests Šinkelis uzbūvēja tag. guļbūves baznīcu un nodibināja draudzi. Ludvikavas baznīca celta 1925. g., bet sliktā tehniskā stāvokļa dēļ 1963. g. nojaukta. Tag. baznīca ir restaurētā bij. skolas ēka.
Bebrišu. Bogdonu, Čenčupu, Luņu, Romulišku. Skaistas. Skrada-ļu, Stolu, Vieveru kapsēta.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Cenčupu senkapi (Kara kalns), Kulinišku (Kulinišķu) I senkapi, Skaistas, Tenisa senkapi, Vana-gišku senkapi (Franču kapi), Zukulišku senkapi (Ķešiņu, Franču kapi), Ekšu pilskalns (Gorodok) ar apmetni, Ekšu Pilskalniņš (pilskalns). Grundānu pilskalns ar apmetni, Ļaksu pilskalns (Piļisovka). Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne, Kulinišku (Kulinišķu) senkapi II.
Pagastā atrodas daļa no dabas parka «Drīdža ezers» (dib. 1999. g., no 1977. g. kompleksais dabas liegums «Drīdža ezers ar apkārtējo ainavu»).

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

P. Bebrišs (1892-1981) - LKOK; dz. Bebrišos. J. Bebrišs (1931-1993) - aktieris un režisors.