Ātrā navigācija: Novads / Robežnieku pagasts
svētdiena, 24. septembris, 2017. gada 267. diena

TERITORIJA

Līdz 1938. g. Robežnieku pagasts tika saukts par Pustiņas pagastu, kas līdz 1920. g. piederēja Krievijas Vitebskas guberņai. Domājams, ka Pustiņas nosaukums radies pēc Livonijas kara, kad Daugavas baseinā plosījusies epidēmija, cilvēki izmiruši, palikusi tukša vieta (krievu «pustiņa» - tuksnesis, tukša vieta). 1935. g. Pustiņas (Robežnieku) pagasta platība bija 13 247 ha. 1945. g. Robežnieku pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciemu, bet pagastu 1945. g. likvidēja. 1954. g. Robežnieku ciemam pievienoja Novļānu ciemu, 1979. g. - Joniņu ciemu. 1990. g. Robežnieku ciema teritorijā atjaunots Robežnieku pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bij. Robežnieku pag. pievienota tag. Indras pagastam.

DABA

Robežnieku pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurai-nē. Reljefs izteikti paugurains, abs. augstums vairākās vietās pārsniedz 170 m vjl. Augstākie pauguri atrodas Skuķos (Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.), pie Sļepuru ez. (178,5 m), Meņgovas meža malā (177,7 m). Dagdas pauguraini saposmo DA-ZR virzienā orientētas grēdas, starp tām atrodas ielejveida pazeminājumi un subglaciālas vagas. Vienā no šādām vagām iegūluši vairāki dziļi ezeri. Liel. no tiem ir Gusena ez. (pl. 120 ha, vid. dziļ. 9,3 m, liel. - 38,0 m); ezerdobe līčaina, ir vairākas pussalas (Pilskalna, Baidakovas pussala, Dvorskij park) un salas (liel. sala atrodas Z daļā); Z krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni, ietek grāvji un blakusezeru notekas (Mateika ez. pl. 16,4 ha, Žabinka -10,2 ha). Ezerā mīt piles, kāpelētājķauķi. gārņi. Uz ZR no Gusenu ez. stiepjas Ormijs (pl. 66,4 ha, gar. 2,2 km, liel. plāt. 0,5 km, vid. dziļ.
9,4 m, liel. - 43,0 m. 1,2 ha liela sala, krasti stāvi vai slīpi, dibens smilšains, vietām akmeņi, bedres), Garais ez. (otrais dziļākas ezers Latvijā: pl. 71,2 ha, gar. 3,4 km, plāt. 0,3 km, vid. dziļ. 16,5 m, liel. - 56 m, ezerā mīt līdakas, asari) un Ildžs (24,9 ha). No Gusena ez. uz DA sub-glaciālajā vagā atrodas Sļepuru ez. (16,4 ha) un daļa Belojes ez. (koppl. 41,3 ha, Latvijā- 35,3 ha, vid. dziļ. 4,4 m). Pārējie ezeri: Nau-ļānu ez. (pl. 55,0 ha, liel. dziļ. 10,0 m, krasti nolaideni, apkārt pļavas, dibens līdzens, smilšains, ir 2 ha liela sala), Mošņica (10 ha), Čornojes ez. (8 ha), Medvedka (7,9 ha), Suhorukovas ez. (4,7 ha), Trudiņka (4,4 ha), Orļinoje (8 ha). Pagasta R robežu veido Indrica (Indra - Daugavas labā pieteka), D tek Indricas pieteka Kaļedovka ar Samaņicu. ZA robežu veido Asūnīca (Sarjankas labā pieteka), Ormija ezeru ar Suhorukovas ez. savieno Ormjanka. Pagastā sākas Daugavas pieteka Rosica un tās pieteka Berjozovka (abas upes ieplūst Baltkrievijas teritorijā). 26% pagasta platības aizņem meži (Borovina, Brogu, Jalovas, Kuhlišku, Meņgovas, Pī-zānu mežs, Mošņica). Purvi nelieli - Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Robežnieku pagastā bija 1166 iedz., t. sk. 48,1% vīriešu, 51,9% sieviešu; bezdarba līmenis 24,2%. Nac. sastāvs: 25,4% latviešu, 46,7% baltkrievu, 19,2% krievu.
Ciemi: Robežnieki - 381 iedz., Skuķi (Skuķi) - 177, Pļeiki - 87, Nauļāni - 50, Gromiki - 46, Auguļova - 42, Joņini - 35, Pipiri - 29. Ikaženci - 24 iedzīvotāji.
1935. g. Pustiņas pagastā bija 4274 iedz., t. sk. 62% latviešu, 29% krievu, 8% poļu. Padomju okupācijas varas iestādes 1945. g. izsūtīja divus robežniekus.
Padomju laikā Robežnieki bija ciema un kolhoza «Robežnieki» centrs, Nauļāni - Čapajeva kolhoza centrs. 1989. g. Robežniekos bija 380 iedz., Skuķos - 191, Pļeikos - 80, Nauļānos - 68 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Robežnieku pagastā ir 199 zemnieku saimn. 2665,2 ha kopplatībā, 557 piemājas saimn. 4386,8 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 7278.3 ha, no tiem 5614,8 ha aizņem aramzeme, 78,1 ha - augļu dārzi. 714,3 ha - pļavas, 871,1 ha - ganības; meliorēti 3868,0 ha. Meži aizņem 3111,3 ha, krūmāji - 604,4 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība ir viena no augstākajām Krāslavas rajonā - 113 Ls/ha.
Liel. zemnieku saimn.: «Zarečje» (300 ha), «Ormija» (100 ha) - linkopība, graudkopība, «Viesturi» (88 ha; audzē strausus, fazānus, pāvus, pērļu vistiņas, nodarbojas ar augļkopību, 3 ha platībā ierīkoti zemeņu stādījumi), «Avots G» (linkopība, graudkopība, darbojas graudu kalte), «Miezīši» (60 ha; ārstniecības augu audzēšana, augļkopība). Robežniekos atrodas SIA «Brašs» lopkautuve, darbojas piensaimnieku kooperatīvā s-ba «Robežnieki-2». Aktīvi darbojas mednieku b-ba «Gusena» (40 biedri). Robežniekos ir trīs, Skuķos - divi, Pļeikos - viens veikals. Skuķos atrodas veco ļaužu pansionāts un dienas centrs cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tūristi tiek izmitināti viesu mājā «Ezerkalns».
Robežnieku un Skuķu pasta nodala.
Pagastu šķērso 2. šķiras autoceļi M. Asūne-Robežnieki (V623), Robežnieki-Veceļi (V626), Robežnieki-Murovanka-Slobodka (V627), Piedruja-Indra-Robežnieki-Nauļāni-Asūne (V628), pievedceļš Skuķu ciemam (V655).
Tag. pagasta teritorija bijušas vairākas muižas un pusmuižas. Lielākā - Neuļānu muiža (2004 ha) piederēja muižniecei Šadurskai. Agrārās reformas laikā tā sadalīta 153 vienībās. Pustiņas (Powiany) muiža (1053 ha) sadalīta 81 vienībā, Zarečjevas muiža (327 ha) - 16 vienībās. Pēc muižu zemes sadalīšanas izveidojās 70 viensētas. Līdz mūsu dienām saglabājusies Neuļānu (Nauļānu) muižas klēts un parks un Pustiņas muižas parks (Dvorskij park pussalā). 1935. g. Pustiņas pagastā bija 836 saimn.; 6975 ha aizņēma aramzeme, 2515 ha - pļavas, 967 ha - ganības, 1062 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija rudzi (18% sējumu koppl), auzas (13%) un vasaras kvieši (6%). Lini aizņēma 6% sējumu koppl., kartupeļi - 5%. Strēlnieku māju zemē (24 ha) Latvijas Lauksaimn. kamera bija ierīkojusi teļu un kumeļu audzētavu. Darbojās Zaščerinska kokzāģētava ar diviem strādniekiem. Pagastā bija 6 pārtikas preču tirgotavas un vīna tirgotava. 1925. g. tika nodibināts Pustiņas lauksaimn. kooperatīvs, 1937. g. - Pustiņas pagasta lauksaimn. b-ba (121 biedrs). 1948. g. uzsāktā kolektivizācija tika pabeigta 1949. g., kad bija izveidoti daudzi mazi kolhozi. Pēc to vairākkārtējas apvienošanas vienīgais zemes apsaimniekotājs no 1977. g. bija kolhozs «Robežnieki», kas 1991. g. pārveidots par paju s-bu (1994. g. likvidēta).

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Robežnieku pamatsskolā 2009./10. m. g. mācās 98 skolēni. Skolā mācības notiek latviešu un krievu valodā; 1. klase ar latviešu mācību valodu tika atvērta 1994. gadā. Skolā iekārtots internāts riska grupas bērniem. 1999. g. Robežnieku pamatskolai pievienoja Skuķu sākumskolu (ar latviešu mācību valodu), kas Skuķos darbojās no 1992. gada.
Robežnieku (Pustiņas) skola ir viena no vecākajām skolām novadā, tā atvērta 1748. g. kā draudzes skola un pastāvēja līdz 1773. gadam. Latvijas brīvvalsts sākumposmā skolu izveidoja par 6-kl. pamatskolu. 1935. g. tag. pagasta teritorijā bija arī vairākas citas skolas, tās atradās Pļeikos, Krūmānos, Nauļānos (padomju laikā pakāpeniski slēdza).
Pagastā darbojas Robežnieku tautas nams (celts 1972. g.), Skuķu klubs (1957. g.), Robežnieku un Joņinu tautas bibliotēka. Robežnieku tautas nama ir vokālais ansamblis «Viktorija», drāmas kolektīvs, bērnu vokālais ansamblis un deju kolektīvs.

Robežnieku pamatskolas pašnovērtējuma ziņojums

VESELĪBAS APRŪPE

Robežniekos un Skuķos ir feldšeru un vecmāšu punkts, Robežniekos - zobārsta privātprakse.
Latvijas brīvvalsts 30. gados Pustiņā bija ārsts un vecmāte, padomju laikā darbojās Robežnieku feldšeru un vecmāšu punkts. Informācija par pansionātu pieejama ŠEIT!



RELIĢIJA

Koka baznīcu Pustiņas pagastā uzcēla grāfs Plāters 1787. g., tad tika iekārtota ari baznīcas metriku grāmata. 1897. g. prāvests St. Ma-lahovskis sāka celt jaunu mūra baznīcu, ko iesvētīja 1899. g., tā darbojas vēl mūsu dienās (Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca). Baznīcā ir trīs altāri. Altāru gleznas («Jaunava Marija», «Sv. Miķelis», «Sv. Juris» un «Sv. Jāzeps») gleznojis B. Tomaševičs. Baznīcas liturģiskie priekšmeti atvesti no Francijas, kora telpā ir lielas ērģeles.
Borovinu, Ikažencu, Maksimovas, Pleiku, Pļeiku-Nauļānu, Pustiņas (Robežnieku), Sadursku katoļu kapsēta, Juhņeviču pareizticīgo kapsēta.

KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Gromiku senkapi, Podļeš-kovas senkapi (Vecie kapi), Porečjes senkapi, Robežnieku (Pustiņas) pilskalns. Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Nikšiņu Razbojevo gora, Robežnieku viduslaiku kapsēta, Skuķu viduslaiku kapsēta (Franču kapi), Ikažencu viduslaiku kapsēta (Franču kapi, Gajoks). Robežniekos atrodas kulta vieta - Kalvārijas kalns, kur uzstādīta Jēzus statuja. Nozīmīgi kultūrvēsturiski piemin, ir Pustiņas baznīca un tajā esošie mākslas priekšmeti.

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

S. Šadurskis - Neuļānu muižas īpašnieks, Pustiņas baznīcas celtniecībai un iekārtošanai ziedojis 5000 rubļu. Ā. Kolenda (1830-1909) -Pustiņas draudzes prāvests, pabeidzis baznīcas celtniecību. Ā. Mala-hovskis (1841-1909) - prāvests, sācis Pustiņas baznīcas celtniecību. F. Koleda (1878-1959) - skolotājs, kultūras darbinieks; apbed. Pustiņas kapsētā. S. Taborē (1890-1941) - Pustiņas draudzes prāvests (Francijas pilsonis); 1941. g. komunisti nošāvuši, apbed. Pustiņas baznīcas dārzā. J. Buko (1898-1992) - lauksaimn. darbinieks. L. Ļuļs (1924) - ārsts terapeits; dz. Skuķos. J. Vilgerte (1927) - Rīgas Operetes teātra soliste; dz. Robežniekos. J. Gekiša (1930) - skolotāja, no-vadpētniece; dz. Pļeikos. O. Kovaļevska (1964) - ģeogrāfe, Krāslavas raj. ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas autore; dz. Nikšānos.