Ātrā navigācija: Novads / Piedrujas pagasts
sestdiena, 25. novembris, 2017. gada 329. diena

TERITORIJA

1937. g. Piedrujas pagasts tika pārdēvēts par Indras pagastu (pl. 16 486). 1945. g. Indras pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Piedrujas ciemam pievienoja Dvorčānu ciemu. 1990. g. Piedrujas pagasta teritorijā atjaunoja Piedrujas pagastu. Tag. Piedrujas pagasts aizņem bij. Piedrujas pagasta D daļu.

DABA

Piedrujas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā Latgales augstienes D malā, tā liel. daļu aizņem Augšdaugavas pazeminājums, ZR malu - Dagdas pauguraine, kur atrodas daļa augstāko pauguru - Berjoz-kos (Ostrovok; 159,6 m vjl.), pie Marku upītes (142,2 m vjl.). Lisaja gora (131,7 m vjl.). Ari pārējā teritorijā vietām paceļas pauguri vai pauguru grupas - Domnopoles kalns (143 m vjl.), Baziļovi gorbi (138,2 m vjl.). Galvenais dabas elements ir terasētā Daugavas ieleja, kuru saposmo īsas gravas, sīkas upītes un subglaciālas iegultnes, kurās iegūluši ezeri. Daugavas liel. pietekas ir robežupe Indrica (Indra) un Ro-sica ar Savicu. Indricai ir vairāki lieli līkumi un daudzi mazi meandri, stāvi krasti, pie Cirmaniem un Tolojevciem saliņa Jezekut (nosaukums atvasināts no vārda Jāzeps) un Ostrovska rags. Rosicai pie ietekas Daugavā ir gleznaina, dziļa, kokiem apaugusi grava, pie Apoļinovšči-nas neliela saliņa. Mazākas Daugavas pietekas: Krutovka (stauja, līkumaina, augstiem krastiem), Ļipka ar Rubežņicu, Černija, Marku upīte. Krjuča, Pomazina, Šereņa. Liel. ezeri: Makņu ez. (pl. 6,4 ha). Kaloda (6 ha; ZR krastā bijusi Sagina pusmuiža). Goreloje (Kuļbovas ez.; 3 ha), Skļarovščinas ez. (2 ha), Marku ez. (2 ha: ezers stipri aizaudzis, padomju laikā R krastā bijušas lielfermas). 27% pagasta teritorijas aizņem meži (Gorelij bor, Kuļbovas, Marku, Šaģina mežs).

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Piedrujas pagastā bija 769 iedz., t. sk. 47,5% vīriešu, 52,5% sieviešu; bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Krāslavas rajonā - 29,3%. Nac. sastāvs: 58,6% baltkrievu, 17.6% krievu, 13,5% latviešu.
Ciemi: Aleksandrova - 176, Piedruja - 148, Lupandi - 141 iedzīvotājs.
Piedrujas apmetni dibinājis kņazs Jans Sapjeha 1618. g. pie savas pils, kas viduslaikos piederējusi Polockas kņaziem. 1906. g. Piedru-jā bijuši 137 dzīvojamie nami, 1017 iedz., no tiem 706 ebreji. Pēc 1. pas. kara iedz. skaits samazinājās; 1935. g. bija 329 iedz., t. sk. 22% latviešu, 27% krievu, 6% poļu, 44% ebreju. 1935. g. Piedrujas pagastā bija 6793 iedz., t. sk. 57% latviešu, 37% krievu, 3% poļu, 3% ebreju. Padomju okupācijas varas iestādes 1945. g. izsūtīja 43 un 1949. g. - 70 Indras (Piedrujas) pag. iedzīvotājus.
1989. g. Piedruja (kopā ar daļu no Aleksandrovas) bija 326 iedz., Lupandos - 154, Berjozkos - 54, Markos - 49, Dvorčanos - 35 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Piedrujas pagastā ir 27 zemnieku saimn. 758,2 ha kopplatībā, 411 piemājas saimn. 2715,3 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 3704.8 ha, no tiem 3448,5 ha aizņem aramzeme, 16,1 ha - augļu dārzi, 14,6 ha - pļavas, 225,6 ha - ganības; meliorēti 1881,1 ha. Meži aizņem 1723,0 ha, krūmāji - 218,6 ha. Zemes vid. kadastrāla vērtība 112Ls/ha.
Liel. zemnieku saimn.: «Varavīksne» (100 ha), «Dzintari» (50 ha) -piena lopkopība, graudkopība; «Briežusils» (50 ha) - zemeņu audzēšana. Patarniekos darbojas gateris. Piedruja, Aleksandrova un Lupandos ir pa vienam veikalam, Piedruja - neliela viesnīca. Patarniekos (Pāter-niekos) ir robežkontroles punkts, Piedruja - robežpārejas punkts.
Daugaviešu pasta nodaļa Piedruja.
Pagastu šķērso šoseja Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Patarnieki, arī Pāternieki; A6), 2. šķiras autoceļi Piedruja-In-dra-Robežnieki-Nauļāni-Asūne (V628), Indra-Patarnieki (Pāternie-ki)-Koškovci (V630), Piedruja-Aleksandrova (V631) un Lupandi-Koš-kovci (V656).
Tag. pagasta teritorijā bijusi Marku (Marki), Kuļbovas, Dvorčanu (Diuorczane), Piedrujas muiža un vairākas pusmuižas. Agrārās reformas laikā Marku muiža (487 ha) sadalīta 36 vienībās, Kuļbovas muiža (288 ha) - 17, Dvorčanu muiža (234 ha) - 8, Piedrujas muiža (72 ha) -163 vienībās. Latvijas brīvvalsts sākumposmā Piedruja bija kaļķu dedzinātava, Markos - motordzirnavas, Koškovcos - ūdensdzirnavas. 1929. g.
tika nodibināta Piedrujas-Pustiņas piensaimnieku s-ba. 1935. g. Piedrujas pagastā bija 1438 saimn.; 9110 ha aizņēma aramzeme, 2643 ha - pļavas, 2057 ha - ganības. 1281 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija rudzi (22% sējumu koppl.) un auzas (10%). Lini aizņēma 4% sējumu koppl., kartupeļi - 6%.
Padomju laikā Piedrujā bija kokzāģētava, krejotava, vilnas kārstuve, meh. darbnīca, pie Rosicas - dzirnavas. Kulbovā atradās pansionāts. Liel. zemes apsaimniekotājs bija kolhozs «Sovetskaja Latvija», kas, sākoties privatizācijai, tika pārveidots par paju s-bu «Daugavieši» (1993. g. likvidēta).

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

2009.gadā tika likvidēta Piedrujas pamatskola. 1935. g. tag. pagasta teritorijā bijušas Piedrujas 6-kl. pamatskola, Līdumnieku (Dvorčanos), Avotu (Lupandos) un Tolojevcu 4-kl. pamatskola. Padomju laikā Piedrujā bija astoņgad. skola, Dvorčanos - četr-gad. skola.
Kultūras pasākumi notiek skolas zālē; darbojas sieviešu vokālais ansamblis. Piedrujā ir bibliotēka. Padomju laikā Piedrujā bija klubs un bibliotēka.
Piedrujā pirmo koka baznīcu 1632. g. uzcēla kņazs Sapjeha, 1759. g. baznīca nodega un 1774. g. tika uzcelta tag. mūra baznīca.
Dvorčanu, Kiseļevcu, Krivoseļcu, Lupandu, Patarnieku, Piedrujas. Tolojevcu katoļu kapsēta, Piedrujas pareizticīgo un Piedrujas vecticībnieku kapsēta.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Aleksandrovas senkapi (Kara kapi), Kiseļevcu I un II senkapi, Krivoseļcu senkapi, Lupandu senkapi, Kuļbovas senkapi (Franču kapi). Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Fiļipovas viduslaiku kapsēta, Marku senkapi un apmetne. Valsts nozīmes arhitektūras piemin. - Piedrujas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem (1759.-1774. g.). Valsts nozīmes mākslas piemin.: altāra gleznojums (18. gs. 3. cet.), kancele (19. gs. sāk.) un divi sānu altāri (18. gs. 3. cet.) Piedrujas katoļu baznīcā.
Pagastā atrodas daļa no Augšdaugavas aizsargājamā ainavu apvidus (dib. 1990. g.). Teritorijas īpatnības ir stāvās kraujas un plašās terases Daugavas krastos, pieteku ielejas, izteiktais gravu tīkls.

VESELĪBAS APRŪPE

Piedrujas FVP darba  kārtība, kādā  ārstniecības iestāde nodrošina iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt ārstniecības iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

Personas ar funkcionāliem traucējumiem ārstniecības iestādes sniegtos aprūpes pakalpojumus var saņemt:

Iepriekš piezvanot pa Piedrujas FVP tālruni:28695423 piesakot konkrētu ierašanās laiku;

Pēc pacienta ierašanās ārsta palīgs atver ieejas durvis un palīdz iekļūt ārstniecības iestādē;

Ar ārsta palīga palīdzību pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām ir iespējams pārvietoties uz visām iestādes telpām, tādām kā uzgaidāmo telpu, ārsta/ārsta palīga kabinetu, procedūru kabinetu un tur saņemt iestādē pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus;

Pacienti ar funkcionāliem traucējumiem veselības pakalpojumus var saņemt savā dzīves vietā, iepriekš piesakot mājas vizīti pa tālruni:28695423;

Veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav pieejami Piedrujas FVP var saņemt tuvākajās ārstniecības iestādēs:

-SIA “Krāslavas slimnīca” Rīgas ielā 157,Krāslava;

-SIA ”Daugavpils reģionāla slimnīca” Vasarnīcas iela 20,Daugavpilī;

-SIA ”Rēzeknes slimnīca” 18 Novembra iela 41,Rēzekne;

-SIA “Preiļu slimnīca” Raiņa iela 13,Preiļi.

 

FVP darba laiks:

Pirmdiena13.30-17.00 

Otrdiena 8.00-12.30

Trešdiena 8.00-12.30

Ceturtdiena 8.00-12.00

Piektdiena 13.30-17.00


RELIĢIJA

Pagastā ir Piedrujas Sv. Jaunavas Marijas katoļu baznīca un Pie-drujas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca.