Ātrā navigācija: Novads / Kombuļu pagasts
svētdiena, 24. septembris, 2017. gada 267. diena

TERITORIJA

Līdz 2. pas. karam tag. Kombuļu pag. teritorija ietilpa bij. Krāslavas pagastā. 1945. g. Krāslavas pagastā tika izveidoti vairāki ciemi. Viens no tiem bija Kombuļu ciems. Tag. Kombuļu pag. robežas izveidojās 1959. g., kad Kombuļu ciemam tika pievienota likvidētā Ludzī-šu ciema teritorija. Kombuļu pagasts nodibināts 1990. gadā.

DABA

Kombuļu pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs gk. lēzeni paugurains, absolūtais augstums tikai dažviet pārsniedz 200 m vjl. Pag. robežās atrodas Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl.) un tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl.), kuru ieskauj krāšņi un plaši ezeri. Pagastā atrodas daļa Dreidža (Drīdža), kas ir dziļākais ezers Baltijā, ar daudziem gariem, šauriem līčiem starp paugurainām pussalām, tā kopējā platība Kombuļu un Skaistas pagastā kopā ar salām ir 7,7 km2, vid. dziļums 12,8 m, liel. dziļums 65,1 metrs. 20. gs. 20. gados raktais kanāls Dreidzi savieno ar Otu (Ata ez.; pl. 1,2 km2). Uz Z no Sauleskalna atrodas Ārdavs -ezers ar ļoti līkumotu krasta līniju un daudziem līčiem (pl. 2,29 kmz, vid. dziļ. 4,6 m, liel. dziļ. 14 m), uz R no tā - Lejs (pl. 1,77 km2, vid. dziļ. 8,2 m, liel. dziļ. 34 m). Daudz pec platības mazāku ezeru: Ašars. Dubiņs, Guļbiņs, Sēklis, Ildzs (Ildzītis), Kombuļu, Joda, Zubru ezers. Pagasta Z daļā ezeru ūdeņus vāc Dubnas augštece, R tek Kamenni] ručej. -25% pag. terit. aizņem meži. Purvu maz, tie ir nelieli.

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Kombuļu pagastā bija 866 iedz., t. sk. 47,8% vīriešu, 52,2% sieviešu; bezdarba līmenis 20%. Nac. sastāvs: 78,6% latviešu, 11,2% krievu, 6,4% baltkrievu.
Ciemi: Kombuļi - 374, Soleimi - 20 iedzīvotāji.
Kombuļu pag. teritorija apdzīvota jau sen, par to liecina daudzie senkapi. 20. gs. 30. gados tag. Kombuļu pag. teritorijā bijušas 34 sādžas un apm. 220 viensētas. Padomju varas gados samērā liels iedz. skaita pieaugums bija Kombuļos, Kombuļi bija ciema un padomju saimn. «Sauleskalns» centrs. 1989. g. Kombuļos bija 393. Soleimos -30 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Kombuļu pagastā ir 55 zemnieku saimn. 1102.3 ha kopplatībā. 451 piemājas saimn. 4566,7 ha kopplatībā. Pašvaldības zeme 850 ha. Lauks. izm. zeme 3922,2 ha, no tiem 3363,6 ha aizņem aramzeme, 33,4 ha - augļu dārzi, 61,0 ha - pļavas, 464,2 ha - ganības; melio-rēti 1713,0 ha. Meži aizņem 2083,4 ha, krūmāji - 100,1 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 124 Ls/ha.
1994. g. tika izveidota ko-op. s-ba «Sauleskalns», kurā darbojas lauksaimn. tehnikas darbnīcas, graudu kaltes, kokzāģētava, s-ba sniedz zemniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar zemes apstrādi. Kokzāģētavas ir ari trijās zemnieku saimniecībās, darbojas dzirnavas (SIA «Vi-džus»), Kombuļos ir trīs veikali, preces un pārtiku iedzīvotājiem piegādā ari autoveikali. Pie Dreidža ierīkota atpūtas vieta ar sporta inventāra nomu.
Pasta nodaļa Sauleskalns Kombuļos.
Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Krāslava-Preiļi-Madona (P62), 2. šķiras autoceļi Izval-ta-Kombuļi (V638), pievedceļš Sauleskalna bij. tūristu bāzei (V639) un Kombuļi-Auleja (V642). Pašu pagasta D stūri šķērso dzc. līnija Rīga-Indra (st. Krāslava atrodas Ūdrišu pagastā).
Tag. Kombuļu pag. teritorijā bijusi Kombuļu muiža, kas piederēja J. Broel-Plā-teram. 19. gs. 1. pusē uzceltas muižas ēkas un kapliča, kas vēlāk tika pārbūvēta par baznīcu. Sakarā ar agrāro reformu Kambuļu muiža tika sadalīta 168 vienībās ar kopējo pl. 2269 ha.
Padomju varas laikā 1948. g. tika nodibināts pirmais kolhozs -«Pobeda», pēc tam kolhozi sāka veidoties gandrīz katrā sādžā. 1950. g. sākās mazo kolhozu apvienošanās, 1959. g. izveidojās padomju saimn. «Sauleskalns», kura pastāvēja līdz 1992. g., kad tā tika reorganizēta par paju sabiedrību, kas 1994. g. likvidēta.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Sauleskalna sākumskolā Kombuļos 2009/10. m. g. mācās 21 skolēns. Skola dibināta 1924. g., pašreizējā skolas ēka celta 1989. gadā. Senākā skola (pamatskola ar krievu mācību valodu) tag. pagasta teritorijā tika atvērta 1912. g. Geriņu sādžā. 1924. g. Kombuļu muižs tika atvērta 6-kl. pamatskola. 20. gs. 30. gados 4-kl. pamatskola bijusi Soleimos.
Kombuļu tautas namā (uzcelts 1966. g.) darbojas sieviešu vokālais ansamblis, dramatiskais pulciņš. Kombuļos ir b-ka (uzcelta 1977. g.).

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

Medicīnisko palīdzību pag. iedzīvotāji saņem Kombuļu pagasta feldšeru punktā (ēka celta 1989. g.).

Kombuļu feldšeru punkta darba kārtība

RELIĢIJA

Kombuļu (Kambuļu) Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta un iesvētīta 1820. g.
Kombuļu, Kropišku, Rairu (Lielajos Unguros), Sēneišu, Vagaļu, Zīmaižu kapsētas.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Bancinišku (Bantenišķu) Gaisa kalns - pilskalns, Skutānu senkapi (Turku kapi, Kara kapi), Jad-lovcu Baterijas kalns - pilskalns, Jadlovcu senkapi, Kokta (Kakta) Plin-tu senkapi (Kara kalns, Kara kapi), Kombuļu senkapi (Franču kapi), Sauleskalns - kulta vieta, Lielo Zīmaižu (Ziemaišu) I un II apmetne, Pīt-rānu-Vanagu senkapi (Holēras kalns), Cimošku (Timošku) senkapi (Kapu kalns). Vietējas nozīmes arheol. piemin, ir Bancinišku (Bantenišķu) viduslaiku kapsēta (Grāfu kapi). Nozīmīgi arhitektūras piemin, ir Kombuļu muižas apbūve un Kombuļu baznīca.
Kombuļu pagastā atrodas daļa 1999. g. nodibinātā dabas parka «Drīdža ezers», kas izveidots kompleksā dabas lieguma «Drīza ezers ar apkārtējo ainavu» (dib. 1977) vietā. Dabas parks aizsargā Latgales augstienes D daļas raksturīgo ezeru un paugurainu ainavu. Lieguma teritorijā ir arī citi ezeri un zemie un pārejas purvi, kuru pl. lielāka par 3 ha. Nozīmīgs dabas piemin, ir arī Kombuļu parks.

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

S. Škutāns (1901-1995) - teoloģijas zinātņu Dr.. 1944. g. emigrējis uz Romu, kopš 1951. g. Marijas (mariāņu) kongregācijas (iestājies 1927. g.) ģenerālpadomnieks, kopš 1957. g. - ģenerālpriekšnieks, kopš kadences izbeigšanās apmeties uz pastāvīgu dzīvi mariāņu kongregācijas klosterī Čikāgā; dz. Unguros.