Ātrā navigācija: Novads / Kaplavas pagasts
ceturtdiena, 23. novembris, 2017. gada 327. diena

TERITORIJA

1945. g. Kaplavas pagastā izveidoja Kaplavas. Sarkanarmiešu un Varnaviču ciemu. 1969. g. Varnaviču ciemu pievienoja Sarkanarmiešu ciemam, bet 1979. g. Sarkanarmiešu ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Kaplavas ciemam. 1990. g. Kaplavas pagasts atjaunots, ta robežas sakrīt ar bij. pirmskara Kaplavas pag. robežām.

DABA

Kaplavas pag. stiepjas gar Daugavas kreiso krastu; DR daļa atrodas Augšzemes augstienes A malā - Skrudalienas paugurainā, pārējā terit. - Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā ar terasēto Daugavas ieleju, kura lejteces virzienā pakāpeniski pazeminās. Reljefs izteikti paugurains, pakļauts stiprai erozijai. Augst. paugurs (166,6 m vjl.) atrodas Kaplavā. Pagasta A daļā ir vairāki gleznaini ezeri ar līčainiem krastiem un daudzām pussalām, tie ir Šilovkas (pl. 81,5 ha, liel. dziļ. 13.0 m. krasti stāvi, Z daļā divas ar mežu apaugušas salas), Varnaviču (55,3 ha, vid. dziļ. 7,6 m, liel. - 27,3 m, trīs dzelmes) ez., Krivoje (Vilnīšu ez.; 45 ha, liel. dziļ. 10,6 m, aizaugums -30%, daudz ūdensputnu), kā ari mazāki ezeriņi: Baļščica (7 ha), Kaudzīšu (5 ha), Saučenku (5 ha), Jablonkas (4,3 ha) ez., Dubinka (2,3 ha). Daugavā ietek Viļei-ka, Bruņinieku upe ar Žukovku un Melnupīti, Salaka grāvis. Saltupe. Varnaviču strauts. Daugavas krastā ir skaistas atpūtas vietas: ielokā iepretī Krāslavai - vasarnīcu rajons. -66% pag. platības aizņem meži (Deļanka. Plintovka, Ceņkovščina, Bojāru, Pūstošu. Luču. Hamčizna mežs). Pagastā daudz mazu purviņu: Ceņku (pl. 16 ha). Dimnišku purvs (15 ha). Krāsnij moh, Goreloje boloto. Dolgoje boloto. Bojāru purvs. A daļā izplatīti māla nogulumi, R - grants un smiltāji, kas apauguši plašiem siliem.

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Kaplavas pagastā bija 843 iedz., t. sk. 48% vīriešu, 52% sieviešu; bezdarba līmenis 21,6%, no kopējā bezdarbnieku skaita 70% ir sievietes, 37% - poļi, 35% - iedz. ar pamatskolas izglītību. 55% strādājošo ir vidējā speciālā izglītība, 26% - vidējā, 11% - augstākā izglītība. 53% strādājošo ir 20-40 g. veci, 56% strādājošo ir vīrieši. Pagastā ir 14 daudzbērnu ģimenes, lai gan kopējais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir zems. Nac. sastāvs: 24,2% latviešu, 26,0%) baltkrievu, 24,7% krievu, poļi.
Ciemi: Kaplavā (Prauliņi) - 266 iedz., Varnaviči (Borovoje) - 83. Upmaļi - 35, Rožupole - 16, Vecborne - 18, Vecā Kaplavā - 14 iedzīvotāji. Cilvēki pārsvarā dzīvo viensētās.
Jau 17. gs. Vecās Kaplavas vietā bijusi apmetne, kas lielā mēra laikā 1780. g. iznīka. 18. gs. šajā vietā uz dzīvi apmetās baltkrievi. 19. gs. 60. gados Kaplavā bija 80 iedz. un 20 dzīvojamās mājas, to dēvēja par «slobodu» (amatnieku un zemnieku ciemu). Sākot ar 19. gs. beigām, Kaplavā ieguva arvien lielāku sabiedriskā centra nozīmi, jo no 1890. g. tur atradās Kaplavas pag. pārvalde un pag. tiesa. Ar ārpasauli Kapla-vu saistīja Grīvas-Priedaines lielceļš un Daugava, kurā 20v gs. sāk. sāka kursēt Dinaburgas tvaikonis, kas pieturēja ari Kaplavā. 1. pas. kara laikā liela daļa Kaplavas apbūves aizgāja bojā. 20. gs. 20. gados pagasta namu pārvietoja uz Priedaini (tag. Krāslavas daļa, bet līdz 2. pas. karam bija ceturtais liel. Ilūkstes apriņķa ciems - Krāslavas vasarnīcu rajons, ko sauca arī par Pārdaugavu vai Pristaņu). Pēc 2. pas. kara 2 km attālumā izveidojās jauns kolhoza centrs - tag. Kaplavā (sākotnēji Prauliņi), bet vecā Kaplavā tagad tiek saukta par Veckaplavu.
1989. g. Kaplavā bija 267 iedz., Varnavičos - 81, Upmaļos - 35 iedzīvotāji.
1935. g. Kaplavas pagastā bija 2383 iedz.. t. sk. 62% latviešu, 29% krievu, 6% poļu, lietuvieši, ebreji, vācieši. 1949. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja vienu Kaplavas pag. iedzīvotāju.

SAIMNIECĪBA

Kaplavas pagastā ir 235 zemnieku saimn. 2486,5 ha kopplatībā, 316 piemājas saimn. 3481,8 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 3553,3 ha, no tiem 2656,7 ha aizņem aramzeme, 23,1 ha - augļu dārzi, 161,3 ha - pļavas, 712,2 ha - ganibas; meliorēti 1652,0 ha. Meži aizņem 7603,5 ha (58% mežu pieder valstij), krūmāji - 256,0 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 105 Ls/ha., Vecbornes muiža (646 ha) - 29 vienibas (Bornes pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) - 13 vienībās, Varnaviču muiža (884 ha) - vienībās, Lizetes muiža (181 ha) - 5 vienībās, Rožu-poles muiža (352 ha) - 20 vienībās un Plātera Annas muiža (933 ha) -176 vienībās. 20. gs. 20.-30. gados pagastā darbojās trīs ūdensdzirnavas (Varnavičos, Upmaļos). divas kokzāģētavas, Kaplavā bijušas
Zemnieku saimn. pārsvara ir nelielas, tikai piecas no tam apsaimnieko vairāk par 20 ha zemes: «Katiški» (47 ha), «Ozoliņi» (45), «Lakstīgalas» (33), «Pūpoliņi» (33), «Egļu kalni» (23 ha). Liel. uzņēmumi ir SIA: «Vārpa» (Vecbornē; kokapstrāde, nodarbināti 50 strādnieki), «Er-lain» (atrodas z/s «Erlain», darbojas kokzāģētava; 30 strādnieki), «Kar-bons» (Kaplavā; kokogļu ražošana; 15 strādnieki), «Dzija» (Varnavičos; vilnas pārstrāde; 7 strādnieki) un «Āda» (Varnavičos; ādas apstrāde; 4 strādnieki). Kaplavā atrodas trīs veikali un kafejnīca, Varnavičos -viens veikals. Pastāv lielas tūrisma attīstības iespējas. Pašlaik z/s «Klajumi» piedāvā vairākus izjādes maršrutus pieaugušajiem un bērniem.
Pagastā darbojas Vārpu Kaplavā un Vilnīšu Varnavičos pasta nodaļa.
Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Skrudaliena-Kaplava-Krāslava (P69), 2. šķiras autoceļš Krāslava-Varnaviči-Robeždaugava (V633). 1994. g. tika pabeigta dzelzbetona tilta būve pāri Daugavai uz Krāslavu, lidz tam no 1969. g. vasaras periodā pāri Daugavai bija pontonu tilts.
Pagasta teritorijā bijušas vairākas muižas, kuras agrārās reformas laikā sadalītas: Kaplavas muiža (245 ha) sadalīta 69 vienībās, Matuliš-ku muiža (970 ha) - 53 vienībās. Dvoriščes muiža (213 ha) - 6 vieni divas adu mītavas, četras tirgotavas un krogs, kopš 1926. g. - pārvadājams gateris. Zemkopības ministrijas Mežkopības departamentam Daugavas krastā bija vairāki nelieli zemes gabaliņi, kurus izmantoja kokmateriālu sagatavošanai un tālākai transportēšanai.
1935. g. Kaplavas pagastā bija 482 saimn.; 4435 ha aizņēma aramzeme, 1248 ha - pļavas, 1172 ha - ganības, 994 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija auzas (18% sējumu koppl.) un rudzi (17%). 6% sējumu koppl. aizņēma kartupeļi, 3% lini.
Padomju varas pēckara gados izveidojās Ļeņina un Gagarina kolhozs, kuri vēlāk tika apvienoti, paturot Ļeņina kolhoza nosaukumu. Kolhozs bija specializējies aitkopībā. Darbojās vilnas pārstrādāšanas un ādu apstrādes cehi, Prauliņos (Kaplavā) bija krejotava un kokzāģētava. (1992. g. Ļeņina kolhozs tika likvidēts un izveidota paju s-ba «Kaplavā», 1993. g. tās vietā nodibināti agroservisa kooperatīvi «Druva» un «Upmalieši», kuri pastāvēja līdz 1994. g.)

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

2000./01. m. g. Vecbornes pamatskolā un Ausekļa sākumskolā, kas ir Vecbornes pamatskolas filiāle (kopš 1997. g.) Varnavičos, mācījās 53 skolēni, nodarbības pirmsskolas vecuma bērnu grupā apmeklēja 10 bērni. Daudzi bērni mācās Krāslavas skolās un Daugavpils raj. Salienas vidusskolā.
Vecbornes skola dibināta 1919. gadā. Līdz 1940. g. mācības noritēja latviešu valodā, vēlāk tika atvērtas ari klases ar krievu mācību valodu, bet kopš 1948. g. mācības notiek tikai krievu valodā.
Ap 1920. g. Varnavičos tika atvērta 6-kl. pamatskola. Mācības notika trijās ēkās. Mācību valoda - latviešu. 1939. g. skola uzsāka mācības jaunuzceltā divstāvu ēkā. Šajā laikā skolai piešķīra Ausekļa vārdu. 1941.-1944. g. mācības notika arī baltkrievu valodā. Pēckara gados skola pārtapa par septiņgad.. 50. gados - par astoņgad. skolu, bet kopš 1980. g. tā ir sākumskola. Kopš pēckara gadiem skolā mācības notiek tikai krievu valodā. 1892. g. Kaplavā tika atvērta pareizticīgās baznīcas draudzes skola, kura pirms 1. pas. kara nodega.
Kaplavā un Varnavičos darbojas tautas nams un tautas b-ka (katrs trešais pag. iedzīvotājs ir b-kas lasītājs). Pagasta ļaudis ar dziesmām priecē sieviešu vokālais ansamblis «Kaplaviņa», izveidots pašiem savs «Spiets».
Par tradicionāliem ir kļuvuši Daugavas svētki, Annas diena un dzejas dienas Kaplavā.
20. gs. 20. gados Kaplavas pagastā tika nodibinātas vairākas b-bas:
Bores lauksaimn. b-ba (1928. g.), Latvijas poļu Savienības Varnaviču
nodaļa (1925. g.). izglītības b-ba «Austrums» (1926. g.) un
Laukstrādnieku savienības Kaplavas nodaļa (1926. g.), kā
ari atvērta Kultūras fonda bibliotēka.

VESELĪBAS APRŪPE

Medicīnisko palīdzību pag. iedzīvotāji saņem Kaplavas feldšeru un vecmāšu punktā, kur var iegādāties arī pirmās nepieciešamības zāles. Kaplavas feldšeru un vecmāšu punktā vienu reizi mēnesī no Krāslavas atbrauc ģimenes ārsts.

 

Informācija par FVP


RELIĢIJA

Pagastā darbojas trīs baznīcas: Varnaviču Sv. Jaunavas Marijas
katoļu baznīca, Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca un Bornes ev. lut. baznīca. Uzstādīti 7 krucifiksi, viens no tiem -pašā Kaplavas centrā.
Pirmā katoļu baznīca Varnavičos tika uzcelta 1822. g. no koka. 1929. g. kanoniķis J. Borodzičs 3 km no vecās baznīcas uzcēla tag. mūra baznīcu, kuras dārzu apjož dzelzs žogs.
Kaplavā pirmā pareizticīgo baznīca uzcelta 1794. g. Tā bija zema koka ēka, kurā Dievu pielūdza arī garām braucošie Daugavas plostnieki
un strūdzinieki. Pēc Rīgas arhibīskapa lēmuma 1895. g. vecās koka baznīciņas vietā uzcēla mūra baznīcu, kas darbojas vēl mūsdienās.
Tag. Bornes ev. lut. baznīcas vietā līdz 1936. g. bija koka baznīca, kas tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju,
kur tā atrodas arī pašlaik. Pastāv atšķirīgi viedokļi par laiku, kad īsti šī baznīca celta. Arhīva dokumenti ļauj šo laiku izvēlēties starp 16. gs. sāk. un 1567. g. - pirmo dokumentos fiksēto vizitāciju. Tag. Bornes baznīca uzcelta 1939. g.; tā atrodas netālu no Vecbornes pamatskolas.
Apbedījumi notiek Varnaviču. Putramišku, Bakšu katoļticīgo
kapsētā. Putramišku, Dubinas luterticīgo kapsētā, Kaplavas un Boltrišku vecticībnieku kapsētā.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Aizvējiņu pilskalns, Kaplavas (Vecbornes) pilskalns (Zamkovaja gora, Paņenkova gora). Podvinku, Varnaviču, Daugaviešu senkapi. Valsts nozīmes mākslas piemin, ir interjera dekoratīvā apdare Vecbornes muižas dzīvojamās ēkas zālē (19. gs. b.). Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Novoseļcu apmetne, Podvinku Baznīcas kalns (viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta), Priedaines viduslaiku kapsēta (Franču kapi). Vietējas nozīmes arhitektūras piemin, ir zvejnieku un zemnieku sētu grupa Kaplavā - Marijas Soskov-skas, Ignatija Jefimova. Valentīna Višņevska, Annas Rukmanes sēta.
Pagastā ir vairāki piemin, ar kultūrvēsturisku nozīmi. Pieminot poļu karavīrus - novadniekus, kuri krituši kaujās par Latvijas atbrīvošanu 1919.-1920. g., Latvijas poļu biedrība 1997. g. uzstādīja krustus Varnaviču un Putramišku katoļu kapsētā. J. Jaunsudrabiņa 110. gadskārtā (1987. g.) Bragiškos uzstādīts memoriāls akmens un atvērta piemiņas istaba. Vecbornes pamatskolā ierīkota piemiņas vieta kordiriģen-tam P. P Jozuusam. Varnavičos ir nozīmīgs ceļu vēstures piemin. -Krievijas imperatora Pāvila I ceļš, kurš tika izbūvēts un paredzēts viņa braucienam pa valsti 1805. gadā.
Visa pag. teritorija ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (dib. 1990. g.), daļa terit. - dabas parkā «Daugavas loki» (dib. 1990. g.). Nozīmīgs dabas piemin, ir Vecbornes muižas parks ar tā īpatnējo augu valsti; te aug tūjas, mūžzaļie ciedru koki, Sibīrijas lapegles, ļoti interesants koks - «lietussargs». Varnavičos pie skolas aug viena no dižākajām priedēm Latvijā (apkārtmērs 4,2 m).

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

P. P. Jozuuss (1873-1937) - kordiriģents, vairāku Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģents. J. Jaunsudrabiņš (1877-1962) - rakstnieks; 1935.-1937. g. dzīvojis Bragiškos. R. Graudiņš (1885-1947) -LKOK; dz. Graudiņos. E. Graudiņš (1890-1945)'- LKOK; dz. Graudiņos. G. Baumanis (1891-1943) - LKOK. E. Veiss (1894-1969) -LKOK; bijis jaunsaimnieks Annas muižā. M. Lucs (1900) - arhitekts, projektējis Rīgas un Brocēnu šīferu fabriku, vadījis to būvdarbus. A. Kasins-kis (1928-1991) - mākslas vēsturnieks; dz. Pērkonos. V. Mukāne (1919) - ilggadēja (1941.-1975. g.) Vecbornes skolotāja, sabiedriska darbiniece; dzīvo Censoņos. J. Baranovska (1936) - publiciste, ilggadēja Vecbornes skolotāja. O. Ratkeviča (1950) - publiciste.
Pagastā dzīvo vairāki dailamata meistari: T. Ratkevičs, E Jurāns, A. Siņica (pinumi), J. Bergmane (izšuvumi, adījumi), A. Žuravļova (adījumi, mezglojumi), I. Pancirs (kokgriezumi).