Ātrā navigācija: Novads / Kalniešu pagasts
ceturtdiena, 23. novembris, 2017. gada 327. diena

TERITORIJA

Kalniešu pag. teritorija izveidojusies pēc 2. pas. kara un aizņem gk. bij. Skaistas pagasta D daļu. 1945. g. Skaistas pagastā izveidoja Baltiņu, Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1950. g. Kalniešu ciemam pievienots Niedrītes ciems, 1960. g. - daļa Baltiņu ciema, 1965. g. - neliela daļa Krāslavas ciema (bij. Krāslavas pag.), 1966. g. - atlikusi Baltiņu ciema daļa. 1990. g. alniešu ciema robežās nodibināts Kalniešu pagasts.

DABA

Kalniešu pagasta liel. daļa atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines D malā. pag. D gar Daugavu stiepjas Augšdaugavas pazeminājums. Reljefs gk. lēzeni paugurains, abs. augstums Z daļā pārsniedz 200 m vjl. Galvenais Augšdaugavas pazeminājuma elements ir 40 m dziļā terasētā Daugavas ieleja, ko bieži saposmo īsas, nesazaro-tas gravas. Daugava plūst pagasta D, veidojot robežu ar Kaplavas pag. Pārējās liel. upes - Daugavas pieteka Indrica, kas veido pag. A robežu, un Stirna. Daudz ezeru, liel. - Stirns (Stirnu ez.; pl. 149 ha, vid. dziļ. 7,7 m, liel. dziļ. 25,8 m, ezerā trīs kokiem apaugušas salas, iztek Stirna), Dorotpoles ez. (37,8 ha), Ustubnīks (17 ha), Riņģis, Šteren-berga (16 ha), Purva (10 ha), Dziļais (10 ha) ezers. -34% pag. platības aizņem meži (Juhniku, Dorotpoles, Pauļinovas, Vikaiņu mežs).

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Kalniešu pag. bija 1045 iedz., t. sk. 51.3% vīriešu, 48.7% sieviešu: bezdarba līmenis 20,5%. Nac. sastāvs: 39,6% baltkrievu. 30.1% latviešu. 17,8% krievu.
Ciemi: Kalnieši - 580. Andžāni - 67 iedzīvotāji.
Pad. varas gados Kalnieši (Stalti, Šternberga) bija Kalniešu ciema un kolhoza «Daugava» centrs. 1989. g. Kalniešos bija 307, Andžānos -79 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Kalniešu pagastā ir 236 zemnieku saimn. 3480,4 ha kopplatībā. 493 piemājas saimn. 4220,6 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 4991,1 ha, no tiem 4543,4 ha aizņem aramzeme, 50.6 ha - pļavas, 373,8 ha - ganības; meliorēti 2089,0 ha. Meži aizņem 3840,9 ha, krūmāji - 393,1 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 111 Ls/ha.
Liel. zemnieku saimn.: «Stalti», «Raudoviški», «Pega», «Lesničevka». Z/s «Raudoviški» un «Vita» nodarbojas ar kokapstrādi. 4 veikali (Kalniešos un Andžānos). Tūristu mītne z/s «Dorotpole».
Pasta nodaļa Patmalnieki Kalniešos un Baltiņi Andžānos.
Pagastu šķērso šoseja Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki; A6), 2. šķiras autoceļi Robežnieki-Murovanka-Slo-bodka, Veceļi-Baltiņi (V643), Skaistas stacija-Šakiņi (V657) un dzc. līnija Rīga-Indra (st. Skaista un Niedrica).
Kalniešu pag. teritorijā bijusi Baltiņu un Indricas muiža. Agrārās reformas laikā Baltiņu muižas zeme sadalīta 19 vienībās, Indricas (Indriķa vas) muižas zeme - 18 vienībās.
Padomju varas gados pirmais kolhozs «Novaja žizņ» izveidojas 1947. g. Lielindricā. Viens no pirmajiem kolhoziem «Avangards» izveidojās Andžānos. Turpmākajos gados mazie kolhozi tika apvienoti kolhozā «Daugava» (1992. g. pārveidots par paju s-bu, kas 1996. g. likvidēta). Pad. varas gados Kalniešos darbojās krejotava. meh. darbnīca.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Kalniešu pamatskolā 2009./10. m. g. mācās 54 skolēni.Skolā darbojas pirmsskolas vecuma bērnu grupa.
1935. g. Kalniešu pag. teritorijā bija Kalniešu 6-kl. pamatskola. Baltiņu (Novikos) 44d. pamatskola, Lielindricas 4-kl. leišu pamatskola. Pad. varas gados darbojas Kalniešu un Baltiņu (Andžānos) astoņgad. skola. Baltiņu skola 1995. g. slēgta. 1951. g. Lielindricā tika atvērta četrgad. skola, ari Niedricā bija četrgad. skola; abas skolas vēl pad. laikā slēgtas.
Kalniešos atrodas tautas nams un b-ka. Pad. varas gados Kalniešos, Lielindricā un Bal-ticā bija klubs.

VESELĪBAS APRŪPE

Medicīnisko palīdzību pag. iedzīvotāji saņem Kalniešu feldšeru un vecmāšu punktā. Pad. varas gados feldšeru un vecmāšu punkts bija arī Andžānos.

RELIĢIJA

Slobodā darbojas Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca un draudze. Līdz 2. pas. karam Tresciškos darbojās vecticībnieku draudzes lūgšanu nams (pad. varas gados nopostīts).
Apbedījumi notiek Indricas, Juhniku, Kokinu, Kurpnīku, Minču, Ringu, Silavu katoļu kapsētā un Trescišku vecticībnieku kapsētā.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dauguļu apmetne un viduslaiku kapsēta (Franču kapi), Podgurjes (Franču kapi), Stirnu un Dubrovkas senkapi (Upura kalniņš, Mogiļņiks), pilskalns - Peļņīku Stāvais kalns (Krutaja gora). Valsts nozīmes arhitektūras piemin. - Indricas katoļu baznīca (1655.-1658. g.) ar žogu (1698. g.) un zvanu torni (19. gs. v.). Valsts nozīmes mākslas piemin.: altāris (18. gs. sāk.), kancele (17. gs. 2. p.), kreisais sānu altāris (18. gs. sāk.. 18. gs. v.), labējais sānu altāris (18. gs. v.) Indricas katoļu baznīcā. Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Andžānu un Slobodas apmetne. Lejas Vikaņu (Vikaiņu) un Skradaļu senkapi, Indricas nocietinātās muižas vieta, Liv-čānu (Liučānu) viduslaiku kapsēta (Senču kapi).
Daļa Kalniešu pag. terit. ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (dib. 1990. g.).

IEVĒROJAMĀS PERSONAS

Pag. iedzīvotāju garīgo izaugsmi veicinājuši Indras katoļu baznīcas prāvesti: S. Kurļanskis (1868-?), J. Lebedis (1874-1951); apbed. pie baznīcas, J. Kuļikovskis (1877-1920); apbed. pie baznīcas, M. Daļec-kis (1937).