Ātrā navigācija: Novads / Izvaltas pagasts
ceturtdiena, 23. novembris, 2017. gada 327. diena

TERITORIJA

Izvalta pirmo reizi minēta 1625. g., kad tur ieradās jezuīti un nodibināja savu misiju. 1937. g. Izvaltas pag. platība bija 13 360 ha.
1945. g. Izvaltas pagastā tika izveidots Izvaltas, Kozlišku, Peipiņu, Sprukstu, Staškevicu, Stivriņu un Sķeltovas ciems, bet pagasts1949. g. likvidēts. Turpmāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa bij. Izvaltas pag. terit. tika pievienota tag. Sķeltovas pagastam, neliela daļa - tag. Naujenes pag., savukārt tag. Izvaltas pagastam pievienota neliela daļa bij. Krāslavas pag. Tagadējās Izvaltas pag. robežas izveidojās 1977. g., kad Izvaltas ciemam tika pievienota daļa Daugavpils rajona Biķernieku ciema teritorijas. 1990. g. Izvaltas pag. atjaunots.

DABA

Izvaltas pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines R daļā. Reljefs gk. lēzeni paugurains. Augst. pauguri (213,7 m vjl., 210,7 m vjl.) atrodas pagasta ZA stūrī. Daudz mazu ezeru; liel. - Sar-gavas (Sargovas ez.; pl. 53,2 ha. vid. dziļ. 1,9 m, liel. dziļ. 43 m) ez. -atrodas pag. centrālajā daļā, pie tā iekārtota viena no labākajām pludmalēm Krāslavas rajonā. Ezeram cauri tek pag. lielākā upe Rudņa. Pagasta DR līkumo Rudņas pieteka Malnupeite (Melnupīte). Pag. ter. ir akmeņaina, ~ 22% pag. pl. aizņem meži. Purvi nelieli. Derīgie izrakteņi: grants, kūdra. māls.

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Izvaltas pagastā bija 973 iedz., t. sk. 45,3% vīriešu, 54,7% sieviešu; bezdarba līmenis 19,7%. Iedz. blīvums (13,7 cilv./km2) ir viens no liel. Krāslavas rajonā. Nac. sastāvs: 76,6% latviešu, 15,4% krievu, 4% čigānu, 1,9% baltkrievu.
Ciemi: Izvalta - 359 iedz., Liukāni - 35, Meža Japini - 35, Lielie Valaiņi - 28, Beržine - 27, Mazie Suveizdi - 26 iedzīvotāji.
Izvaltas novadu senas ciltis apdzīvoja jau pirms 4000. gada. 1935. g. Izvaltas pagastā bija 7333 iedz., t. sk. 68% latviešu, 31% krievu, vācieši, poļi, ebreji.
1941. g. padomju varas iestādes izsūtīja divus Izvaltas pag. iedz., 1949. g. - 51 iedz. Padomju varas gados Izvalta bija kolhoza «Cīņa» centrs; 1989. g. tajā dzīvoja 388 iedzīvotāji. Liukānos bija 45 iedz., Jaunā Račinā - 45 (kopā ar Izvaidas staciju), Meža Japinos - 34, Berži-nē - 33 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Izvaltas pagastā ir 20 zemnieku saimn. 552,3 ha kopplatībā, 499 piemājas saimn. 5329,8 ha kopplatībā. Lauks. izm. zeme 3892,8 ha, no tiem 3135,5 ha aizņem aramzeme, 27,2 ha - augļu dārzi, 132,4 ha -pļavas, 597,7 ha - ganības; me-liorēti 1208,0 ha. Meži aizņem 1978,1 ha, krūmāji - 216.5 ha. Zemes vīd. kadastrālā vērtība 99 Ls/ha.
Pagastā reģistrētas 30 zemnieku saimniecības. 1992. g. kolhoza «Cīņa» vietā tika izveidota paju s-ba «Izvalta» (tagad kooperatīvā s-ba),
kas specializējusies graudaugu šķirnes sēklu audzēšanā. Tā audzē arī linus un sniedz servisa pakalpojumus. Kooperatīvā s-ba «Izvalta» ir vairāku ikgadīgo konkursu «Sējējs» laureāte. SIA «Drobis» ir šķembu ražošanas un grants drupināšanas cehs. Izvaltā ir vairāki veikali un kafejnīca. Pag. iedzīvotājiem preces piegādā ari autoveikali.
Pasta nodaļa Izvaltā.
Pagastu šķērso dzc. līnija Rīga-Indra (st. Izvalda un Silava) un 2. šķiras autoceļi Krāslava-Izvalta-Sķeltova-Aglona (V636), Izvalta-Naujenes stacija-Krīvāni (V637), Izvalta-Kombuļi (V638), Izvalta-Borovka (V660) un pievedceļš Izvaidas stacijai (V689).
1935. g. Izvaltas pagastā bija 1544 saimn.; 7633 ha aizņēma aramzeme, 2485 ha - pļavas, 745 ha - ganības. Visvairāk audzētās kultūras bija rudzi (21% sējumu koppl.) un mieži (12%). Darbojās vairākas ūdensdzirnavas.
Padomju varas gados 1949. g. tika nodibināts pirmais kolhozs «Cīņa». 1961. g. tam pievienoja citas saimn.; kolhozs «Cīņa» bija viens no Krāslavas rajona spēcīgākajām saimn. ar labu materiāli tehnisko bāzi. Tā koppl. bija 6890 ha. Izvaltā darbojās krejotava.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Izvaltas pamatskolā (līdz 1992. g. vidusskola) 2009./10. m. g. mācās 85 skolēni. Skola atrodas bij. klostera ēkā.
1817. g. Izvaltā darbu sāka jezuītu ģimnāzija, kurā mācības notika poļu valodā. 1820. g. skolu slēdza. 1935. g. Izvaltā bija 6-kl. pamatskola, tag. pag. teritorijā 4-kI. pamatskola bija Butānos un Mazajos Murānos.
Izvaltas tautas namā darbojas folkloras kopa «Izvoltīši». vidējās paaudzes deju kolektīvs, dramatiskais kolektīvs, sieviešu vokālais ansamblis. Ir b-ka.
Jau neatkarīgās Latvijas 20., 30. gados Izvaltā notika aktīva sabiedriskā dzīve, darbojās katoļu jaunatnes b-bas Izvaltas nodaļa, kurai bija arī b-ka. Padomju varas gados Izvaltā biia klubs un bibliotēka.

VESELĪBAS APRŪPE

Medicīnisko palīdzību pag. iedz. saņem Izvaltas feldšeru un vecmāšu punktā, darbojas aptieka. Aptieku 1820. g.
atvēra jezuīti. 20. gs. 30. gados Izvaltā pacientus pieņēma ārsts un vecmāte, padomju varas gados Izvaltā bija lauku ambulance.

RELIĢIJA

Pirmā Izvaltas koka baznīca uzcelta 1625. g. To par saviem līdzekļiem uzcēla muižnieks A. Lackis un nodeva Daugavpils jezuītiem. Izvaltā izveidojās jezuītu misija. 1896. g. prāvesta A. Balteja vadībā tika uzcelta tag. mūra baznīca (konsekrēta 1897. g.). Izvaltas draudzē ir ap 1000 ticīgo. Centrālajā baznīcas altārī atrodas glezna, kurā attēlota Sv. Anna ar Jaunavu Mariju, tāpēc vieni no svarīgākajiem svētkiem Izvaltā ir Annas diena.
Izvaltas, Suveizdišku, Kozlišku kapsētas.

KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Izvaltas (Berezaukas) pilskalns ar apmetni, Kalna Boliņu senkapi, Lielo Truļu I un II senkapi, Onzuļu senkapi (Ondzuļu senkapi, Kara kapi), Murānu pilskalns, Un-drukānu senkapi. Nozīmīgi arhitektūras piemin, ir jezuītu laikā (17. gs.) celtais klostera komplekss ar vēlāko laiku pārbūvēm, Izvaltas katoļu baznīca, 1812. g. kara krievu oficiera kapa krusts Silavas stacijas apkaimē. Izvaltā ir 2. pas. karā kritušo kapi, pie Izvaltas baznīcas - krusts ar piemiņas plāksni.

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

J. Lukaševičs (1699-1779) - Jezuītu ordeņa misionārs, skolotājs, strādājis Izvaltā; apbed. Izvaltā. J. Macilevičs (1805-1872) - prāvests, beidzis Izvaltas jezuītu ģimnāziju. P. Koroševskis (1896-1982) - ilggadējs (1956.-1982. g.) Izvaltas baznīcas prāvests. S. Ikaunieks (1904-1943) - Izvaltas pamatskolas pārzinis, sabiedrisks darbinieks, 1940. g. deportēts. A. Ikauniece (1905-1978) - Izvaltas pamatskolas skolotāja, lietišķās mākslas meistare. P. Švirksts (1920-1999) -ilggadējs (1982.-1999. g.) Izvaltas baznīcas prāvests. V. Celitāne-Ivanov-ska (1921) - literāte, sabiedriska darbiniece; beigusi Izvaltas pamatskolu. A. Onzule-Rode (1924-2001) -dzejniece; dz. Lielajos Ondzuļos, represēta