Ātrā navigācija: Novads / Aulejas pagasts
ceturtdiena, 23. novembris, 2017. gada 327. diena

 

TERITORIJA

Auleja pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā AWLY MOŽA. 20. gs. 20. gados Aulejas pag. bija Izvaltas pag. sastāvdaļa. 30. gados izveidojās Aulejas pag. ar centru Grāveros. 1935. g. Aulejas pag. pl. bija 12 800 ha. 1945. g. Aulejas pag. izveidoja Apšenie-ku, Aulejas. Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciemu, bet pag. 1949. g. likvidēja.
Turpmāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bij. Aulejas pag. terit. tika pievienota tag. Grāveru un Sķel-tovas pagastam. Tikai 1971. g. Aulejas pag. ieguvis tag. robežas. 1990. g. Aulejas pagastu atjaunoja.

DABA

Aulejas pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas pauguraines vidusdaļā, tās visezerainākajā vietā. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Visaugst. paugurs - Augstais kalns (Viļā kalns; 211,4 m vjl.) atrodas pagasta ZA stūri. Lejas Pūdnīkos paceļas Magdas kalns (198,7 m vjl.). Aulejas pagastā ir 15 ezeri, tie aizņem -1/4 pag. teritorijas. DA atrodas ~l/2 Sivera platības. Ezeram daudz līču, salu (Lielā sala) un pussalu. R malā ir viens no gleznainākajiem ezeriem Dagdas paugurainā - Cārmins (Cārmans; pl. 222 ha), ezers stipri izlocīts, tā garums 5,6 km, lielākais platums 0,6 km, ūdens līmenis 158,6 m vjl. Pagasta vidusdaļā atrodas Aulejs (190 ha), ZR - Cierps (Tērpes ez.; 135 ha, 6 salas), uz A no tā - garais, šaurais Bierzs (Biržas ez.; 107 ha). Sivers un Cārmins pieder valstij, pārējie - pašvaldībai. No Cārmina ez. iztek pag. liel. upe Dubna, par tās augšteci var uzskatīt ari upi, kura iztek no Bierza vai no Sivera. 20% pag. teritorijas aizņem meži (galvenokārt lapkoku vai jauktu koku meži), 0,3% purvi. 1989.-1991. g.
Aulejas pagastā atklātas un novērtētas apm. 45 kūdras iegulas ar platību >1 ha. Ezeros ir lieli sapropeļa krājumi, bet tie nav izpētīti.

IEDZĪVOTĀJI

2000. g. Aulejas pagastā bija 832 iedzīvotāji, t. sk. 48,9% vīriešu, 51,1% sieviešu; bezdarba līmenis 18,8%. Nac. sastāvs: 94,2% latviešu, 3,7% krievu, 1,1% baltkrievu. Aulejas pag. ir vislatviskākais Krāslavas rajonā.
Ciemi: Auleja - 287 iedz., Šķipi - 38, Vanagi - 37 iedzīvotāji.
1935. g. Aulejas pagastā bija 7336 iedz., t. sk. 68,8% latviešu, 30,8% krievu. 1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13,
1949. g. - 36 Aulejas pag. iedzīvotājus. Auleja, Šķipi un Vanagi okupācijas gados bija kolhozu centri. 1989. g. Aulejā bija 318 iedzīvotāji.

SAIMNIECĪBA

Aulejas pagastā ir 154 zemnieku saimn. 2383.9 ha kopplatībā un 274 piemājas saimniecības 2811.2 ha kopplatībā. Pašvaldības zeme 545,4 ha, valsts zeme 1073 ha. Lauks. izm. zeme 3697,7 ha, no tiem 3382,0 ha aizņem aramzeme. 33,8 ha - pļavas, 353,3 ha -ganības; meliorēti 1702,0 ha. Meži aizņem 1522,8 ha, krūmāji - 53,2 ha. Zemes vid. kadastrālā vērtība 108 Ls/ha.
Pašvaldības uzņēmumam «Auleja» pieder mehāniskās darbnīcas, tas sniedz pagasta iedzīvotājiem pakalpojumus lauksaimniecībā, piensaimnieku kooperatīvā s-ba «Dubna» nodarbojas ar piena savākšanu. Individuālajā uzņēmumā «PV Serviss» un z/s «Liepas» ir kokzāģētava, z/s «Asari» un līgumsabiedrībā «Konošonoka un
Stepiņa pilna sabiedrība» - lopkautuves. Vel reģistrētas 36 z/s, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Aulejā ir trīs veikali, Šķipos -viens veikals, ar tirdzniecību nodarbojas arī pašvaldības uzņēmums «Auleja» un individuālais uzņēmums «PV Serviss». Šķipos ir viesu māja «Lejasmalas», pie Aulejas ez. izveidota atpūtas vieta.
Aulejas pasta nodaļa.
Auleju šķērso 2. šķiras autoceļi (V611, V614, V642).
Aulejas pag. teritorijā bijusi Aulejas muiža (pirmoreiz minēta 1599. g.), kas atradās netālu no Aulejas baznīcas, un Busenišķu pusmuiža (tag. z/s «Vītoli»). 1935. g. pag. bija 1520 saimniecības; 7052,2 ha aizņēma aramzeme, 2368,2 ha - pļavas, 1799,6 ha - ganības, 770,3 ha - meži, 373,1 ha - purvi. 21% no sējumu koppl. aizņēma rudzi. Darbojās trīs ūdensdzirnavas.
1949. g. tika nodibināti kolhozi «Nākotne» un «Pret kalnu»,
1950. g. - kolhozi «Latgale» un «Zvaigzne». 1952. g. šos kolhozus apvienoja un izveidoja kolhozu «Gaisma» ar centru Aulejā. Kolhoza «Boļševiks» centrs bija Šķipos, kolhoza «Sivers» centrs - Vanagos. 1970. g., šiem kolhoziem apvienojoties, tika izveidota pad. saimn. «Sivers», kas likvidēta 1992. g., tās vietā izveidots pašvaldības uzņēmums «Auleja».

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Aulejas pamatskolā 2009./10. m. g. mācās 27 skolēni. Pie skolas 1992. g. uzceltā sporta zāle ir viena no liel. Krāslavas novadā. Tautas nams atrodas 1972. g. celtajā kluba-kantora ēkā. Etnogrāfiskais ansamblis «Aulejas sievas» darbojas jau 60 gadus. B-ka atrodas pamatskolā.
Pirmo skolu Auleja atklāja 1907. g.; skolēni mācījās privātmājas. 1909.-1911. g. uzceltā skolas ēka 1913. g. nodega, un mācības atkal notika privātmājās. 1935. gadā 6-kl. pamatskola bija Grāveros un Aulejā, 4-kl. pamatskola - Akmentiņos, Dzalbos, Kalvīšos, Voveros. Dū-deļos, Upītēs, Asaros. Darbojās Kultūras un izglītības b-bas «Ņiva» b-ka.
Padomju varas laikā Aulejā 1953. g. uzcēla jaunu skolas ēku. Aulejā darbojās klubs un b-ka.

VESELĪBAS APRŪPE

Aulejā darbojas feldšeru un vecmāšu punkts, kura telpās reizi mēnesī pieņem ģimenes ārsts un pediatrs.
1935. g. medicīnisko palīdzību sniedza ārsts un vecmāte, Aulejā bija aptieka. Padomju laikā Aulejā bija feldšeru un vecmāšu punkts.

RELIĢIJA

Aulejas katoļu draudzei ir sena vēsture. No 1626. g. to apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti. No 1772. g. te dzīvoja divi jezuītu tēvi, pēc 1820. g. Aulejas draudzi apkalpoja laicīgie priesteri. Senāk Aulejas draudzē ietilpa daļa no tag. Grāveru, Kombuļu, Konstantinovas pag. teritorijas. Pašlaik Aulejas draudzē ietilpst tikai Aulejas pag. teritorija. Aulejas katoļu baznīca celta 1625. g.. bet 1685. g. tā nodegusi. Tag. mūra baznīcu cēluši Jezuītu ordeņa tēvi 1709. g. par muižnieka Gonsijevska līdzekļiem, un tā nosaukta Sv. Marijas Madaļas vārdā.
Aulejas. Lejas Pūdnīku, Dzalbu, Kalvišu. Krūģeru kapsēta.

KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Bleideļu senkapi (Kapu kalns), Braslavas pilskalns, Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš), Krūģeru senkapi, Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale), Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi), Aulejas apmetne, Rubanu senkapi, Žaunerā-nu pilskalns ar apmetni un senkapi. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Aulejas katoļu baznīca (1709. g.). Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir altāris Aulejas katoļu baznīca (18. gs. 1. p.). Arheoloģiska nozīme ir arī vecajiem Aulejas kapiem, Lielo Dosku, Krūģeru kapsētai. Interesanti arhitektūras objekti ir smēde Kiškos un podnieku ceplis Vis-aulejā. Aulejas baznīcā atrodas vairāki ievērojami mākslas darbi: glezna «Bezvainīgā Jaunava Marija» (19. gs. sāk.), glezna «Svētā Marija Magdalēna ar rizu» (18. gs. 2. p.), misāle ar gravīrām (1726. g.), skulptūra «Garīdznieks» (18. gs.), zvans (1739. g.).

IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS

Naaizmērstule (īstajā vārdā R. Tabine; 1890-1965) - rakstniece un pedagoģe, 1929.-1936. g. skolotāja Aulejas pamatskolā. P. Jakovļevs (1907-1980) - priesteris; dz. Aulejas draudzē, apbed. Aulejas kapos. P. Prokofjevs (1925-2000) - kodolfiziķis, fizikas Dr., profesors. L. Reinfelde (1933) - augšņu pētniece, agronomijas Dr. P. Dzalba (1948) - Totalitāro noziegumu izmeklēšanas daļas virsprokurors.